Septembris 18., 2003

13:59 - screw the lj-cut ;) nujā, un vēl es jūtos laimīga :) vislaik man likās, ka man nepatīk cilvēki, ka es kļūstu veca, ka es neprotu reaģēt uz Cilvēku, kad viņš man tuvojas (vai es viņam, whatever), ka es neprotu priecāties, neprotu darīt tā, kā nedrīkst, tāpēc, ka tā Vajag, ka es neprotu būt impulsīva, ka nespēju redzēt nepieciešamību izlīst no savas tik ērtās dzīvītes, ka... nujā. un tagad es zinu, ka tas viss nebija tiesa. ka es to visu protu un varu, un gribu, un nešaubos ne mirkli. tad, ja ir pareizie cilvēki. fantastiski cilvēki. un tas, ka es esmu kļuvusi nejūtīgāka pret daudziem, tikai ļauj man novērtēt tos dažus, kurus es tomēr ielaižu savā pasaulītē (diessodi, drucene: "ielaizu", ko freids par to teiktu, hihi) un tagad neizgulējusies, ar mazliet sāpošu galvu domāju, ko darīt - rakstīt meilu vai vēl ne, ķibināties ar w-dizainu vai vēl ne, pieķerties beidzot saviem kursantiem (es ļoti atvainojos prozistiem, ar kuru nodarbību vēl joprojām neesmu tikusi galā) vai vēl ne, vai beigu galā aiziet pagulēt. ā un jā. ārkārtīgi smieklīga epizode. sēžu es autobusa pieturā, smēķēju. pienāk klāt tante. ilgi lūr uz mani. tad, izgaršodama katru vārdu, paziņo: "Ai-ai-ai, kā jūs smēķējat, ar plaušu vēzi nomirsiet." Es palūru pretī, mīlīgi pasmaidu un saku paldies. Tante - ar vēl lielāku baudu - "Ar plaušu vēzi nomirsiet, un nebūs jums ne ģimenes, ne bērniņu..." Es - vēl mīlīgāk - "Paldies, paldies, jums tāpat." Iekāpu autobusā un pārdomāju, moš vajadzēja viņu brīdināt, ka šitādā garā turpinot, kuņģa čūlu vai žultsakmeņus var dabūt viens divi. Bet nu nafig.

(6 teica | man šķiet, ir tā...)

14:42 nē. iešu ka es ka pagulēt ka. ar smaidu un tā. :) nē. varētu pārmaiņas pēc pastrādāt. aj, nevermind :)

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

15:25 jā, vēl. vakar dabūju tieši-pareizo-alkohola-daudzumu. pareizo, lai saprastu, cik briesmīgi kretīnisks ir psihologa (Lorda, btw ;)) gājiens - pēc tam, kad esmu aprakstījusi daudzas bildītes, likt man aprakstīt baltu lapu. pareizo, lai pareizi atšūtu divus vīriešus, kas vēlas sacensties orālā seksa sniegšanas kvalitātē, ņemot mani par placdarmu. pareizais atšūšanas veids: man vajag vismaz piecus. lai arī daudz netrūka, ka tos piecus arī būtu dabūjusi. un tad gan būtu jautri. pareizo, lai zinātu, kam nolikt puķes pie kājām. un jā. pareizo, lai pateiktu, kā ir. uzzinātu, ka ļoti-labi-ka-tā-ir-man-tas-varbūt-ir-nepieciešams(tev-jau-nesāp). nu, ka nesāp, ta nesāp.

(man šķiet, ir tā...)

15:43 - turpinot tēmu par vārdu lasāmību Tie, kas nebija lasījuši to ziņu par vārdu lasāmību neatkarīgi no burtu kārtojuma - var to darīt, piemēram, šeit. A.god. mrvulfs piebilst šādi: "nez kāda izskatītos dzeja, ja domas kodēšanai izmantotu minimālo tam nepieciešamo simbolu skaitu?:)" Zinātne saka tā: "Dabiskajā valodā elementu iespējamās kombinācijas diezgan stabili ierobežo gan jēdzieniski, gan gramatiski nosacījumi. Katrs elements atrodas ķēdē starp ticamo iepriekšējo un motivēto sekojošo locekli. Šī īpatnība palielina teksta pārdaudzumu jeb redundanci. Visi vārdi un visas formas nav absolūti nepieciešamas, lai varētu uztvert teksta saturu. Ir iespējams saīsināt vārdus, izlaist atsevišķus teksta komponentus, kā tas notiek, piemēram, telegrammās. Dzejas valodā novatorisma moments ir tik spēcīgs, ka viena vārda parādīšanās vēl nesignalizē par kāda cita vārda (vai vārdu) parādīšanās iespēju vai iepriekšēju pieminētību.". (Ruta Veidemane. "Izteikt neizsakāmo." - R.:"Liesma", 1977) Citiem vārdiem sakot, tā kā dzeja nav iepriekšparedzama un katrs vārds sniedz būtiski jaunu informāciju, ko nevar tik viegli izsecināt no iepriekšējiem vārdiem (kā tas ir dabiskajā valodā), tad šādi eksperimenti dzejā nebūtu iespējami. Varbūt es kļūdos? Vari atminēt, kas šajā dzejolī rakstīts? Ikszua no tvaas atpāsnašās tur tā vniea ainazeiša bjoā, svnia dīsebes tu ptajekīaiss, un es rezdjēu - szratds azidoilja.

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

16:04 pateicoties šim te, nupat sāku aktīvi lasīt jaunās Talantu Fabrikas lapu ;D es esmu stulba ;)

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

16:20 Atkal pieķēru sevi - tā kā gribētos būt riebīgai un pauzbraukt cilvēciņam, kas to visnotaļ ir nopelnījis, un pie tam ļoti apzināti pelnījies (imho), bet noslāpēju šo ideju - nafig vajag galu galā. Un Lords jau no testiem šito secināja. Ka es agresiju cenšos neredzēt un neizpaust. Un ka tas neesot labi, ka šitā te var trakomājā nonākt. Bet no otras puses, es jau tāpat pie sevis smīkņāju, nafig jārīvē cilvēciņam degunā šī mana smīkņāšana? Bet no pirmās puses akal, garīgās veselības labad taču varētu? Tādai tantei autobusa pieturā neuzsmaidīt un noņurdēt "pis nahuj, vecā kuce"? iepūst dūmus zem brunčiem? no tā es kļūtu garīgi veselāka? // atvainojos par nemitīgo spamošanu; nevaru piespiest sevi saņemties un pastrādāt

(8 teica | man šķiet, ir tā...)

18:38 pirmais lielais bonuss no TF2 lapas lasīšanas. uzzināju, ka ir tāda krāsa kā "omārkrāsa", un tādā krāsā esot šīs meitenes acis. ļoti izglītojoši, ņemot vērā to, ka es neesmu redzējusi omārus, bet vislaik biju pārliecināta, ka jamie ir rozā. nu, apmēram kā garneles. varētu izdomāt kādu labu definīciju arī savām zaļganbrūnajām acīm. "sūnu krāsa" - tas ir tik pierasti. varētu, piemēram "aļģu krāsa" (bet tā laikam ir intensīvāk zaļa), vai "ozollapu krāsa" (čota baigi patriotiski izklausās), vai... ē... nu, some help, anybody? un mati, kas ir parasti brūni, nujā, varbūt "riekstu krāsā", bet tas ir ne tikai banāli, bet arī bišķi perversi izklausās, varētu būt "paipalu olu raibumiņu krāsā" un lūpas, ak, un lūpas. garneļu krāsā. "tavas lūpas kā garneles mazas, vēsas un miklas pie manējām līp". un ņirgāšos par ikvienu, kas man atļausies minēt salīdzinājumu ar rožu ziedlapiņām (dream on, dārgā ;)) vēl kādas idejas oriģināliem un mīlīgiem krāsu nosaukumiem? ā jā. melnas acis, piemēram, varētu būt dzīvu upes vēžu krāsā ;D // specially for gorgona - svaigi spiestas kāpostu sulas krāsa... ;P

(8 teica | man šķiet, ir tā...)

20:33 - omārkrāsa par omāriem runājot - pameklēju googlē bildītes. šķiet, vārīts omārs kļūst sarkans (tā jau man arī likās) - nu, tie, kas atceras slaveno Dalī telefonu ar omāru, jā, apmēram tāds. bet nevārīts omārs izskatās šāds: katrā ziņā cilvēkam jābūt apveltītam ar visai neapvaldītu un brīvu iztēli, lai varētu salīdzināt savas acis ar šitiem radījumiem. pat ja tikai krāsas ziņā.

(man šķiet, ir tā...)

21:23 blenžu uz tiem nelaimīgajiem omāriem. šobrīd man sāk likties, ka arī manas acis ir omāru krāsā. nu, tā kā tam, kurš zaļgans ar punktiņiem. tā, kā tam vidējam mugura.

(16 teica | man šķiet, ir tā...)

22:25 raibulis vēl joprojām topā. starpcit, kāds linuxists nav te dabūnams rokā? dikti vaig vienu sxw failiņu atkodēt.

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi