Septembris 18., 2003
honeybee | 16:20 Atkal pieķēru sevi - tā kā gribētos būt riebīgai un pauzbraukt cilvēciņam, kas to visnotaļ ir nopelnījis, un pie tam ļoti apzināti pelnījies (imho), bet noslāpēju šo ideju - nafig vajag galu galā. Un Lords jau no testiem šito secināja. Ka es agresiju cenšos neredzēt un neizpaust. Un ka tas neesot labi, ka šitā te var trakomājā nonākt. Bet no otras puses, es jau tāpat pie sevis smīkņāju, nafig jārīvē cilvēciņam degunā šī mana smīkņāšana? Bet no pirmās puses akal, garīgās veselības labad taču varētu? Tādai tantei autobusa pieturā neuzsmaidīt un noņurdēt "pis nahuj, vecā kuce"? iepūst dūmus zem brunčiem? no tā es kļūtu garīgi veselāka?
// atvainojos par nemitīgo spamošanu; nevaru piespiest sevi saņemties un pastrādāt
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |