|
Septembris 18., 2003
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 13:59 - screw the lj-cut ;)
nujā, un vēl es jūtos laimīga :) vislaik man likās, ka man nepatīk cilvēki, ka es kļūstu veca, ka es neprotu reaģēt uz Cilvēku, kad viņš man tuvojas (vai es viņam, whatever), ka es neprotu priecāties, neprotu darīt tā, kā nedrīkst, tāpēc, ka tā Vajag, ka es neprotu būt impulsīva, ka nespēju redzēt nepieciešamību izlīst no savas tik ērtās dzīvītes, ka... nujā.
un tagad es zinu, ka tas viss nebija tiesa. ka es to visu protu un varu, un gribu, un nešaubos ne mirkli. tad, ja ir pareizie cilvēki.
fantastiski cilvēki.
un tas, ka es esmu kļuvusi nejūtīgāka pret daudziem, tikai ļauj man novērtēt tos dažus, kurus es tomēr ielaižu savā pasaulītē (diessodi, drucene: "ielaizu", ko freids par to teiktu, hihi)
un tagad neizgulējusies, ar mazliet sāpošu galvu domāju, ko darīt - rakstīt meilu vai vēl ne, ķibināties ar w-dizainu vai vēl ne, pieķerties beidzot saviem kursantiem (es ļoti atvainojos prozistiem, ar kuru nodarbību vēl joprojām neesmu tikusi galā) vai vēl ne, vai beigu galā aiziet pagulēt.
ā un jā. ārkārtīgi smieklīga epizode. sēžu es autobusa pieturā, smēķēju. pienāk klāt tante. ilgi lūr uz mani. tad, izgaršodama katru vārdu, paziņo: "Ai-ai-ai, kā jūs smēķējat, ar plaušu vēzi nomirsiet." Es palūru pretī, mīlīgi pasmaidu un saku paldies. Tante - ar vēl lielāku baudu - "Ar plaušu vēzi nomirsiet, un nebūs jums ne ģimenes, ne bērniņu..." Es - vēl mīlīgāk - "Paldies, paldies, jums tāpat." Iekāpu autobusā un pārdomāju, moš vajadzēja viņu brīdināt, ka šitādā garā turpinot, kuņģa čūlu vai žultsakmeņus var dabūt viens divi. Bet nu nafig.
|
Reply
|
|
|