|
Augusts 29., 2006
 | 11:33
Btw, interesanti, cik daudz Latvijā ir sieviešu, kas atbilst VISIEM sekojošajiem nosacījumiem:
- strādā NE VAIRĀK kā piecas darba dienas nedēļā,
- strādā NE ILGĀK kā sešas stundas darba dienā un paliek strādāt virsstundas/ņem darbu uz mājām/konsultē cilvēkus darba jautājumos ārpus darba laika tikai patiešām ekstrēmās situācijās, ne biežāk kā reizi mēnesī vai divos,
- nenodarbojas ar haltūrām, kas prasītu darba laiku mājās (darbā haltūrēt drīkst),
- strādā darbā, kas sagādā tik maz stresa un pieprasa tik maz atbildīgas/radošas pieejas, ka pēc darba sieviete ir spējīga pilnībā izmest to no galvas un pievērsties citiem jautājumiem,
- var bez problēmām jebkurā brīdī sarunāt ar priekšniecību, ka tiks no darba prom ātrāk/nedēļu padzīvos uz slimības lapas/varēs izņemt atvaļinājumu jebkurā laikā, iepriekš par to pabrīdinot,
- UN par šo darbu saņem būtiski vairāk kā 400 latus mēnesī uz rokas (ieskaitot prēmijas, piemaksas utt.) - nu, piemēram, 500-600 latus un vairāk, pie tam visi šie ienākumi ir pirms tam godīgi aplikti ar sociālo nodokli?
Vārdu sakot, ja tāds brīnums uzrodas/ir zināms, lai piesakās komentāros. Un nosauc arī profesiju un reliģisko pārliecību vai citus būtiskus faktorus, kas nodrošinājušas šāda līmeņa sasniegšanu. Varbūt kāda ir sasniegusi šādu līmeni, strādājot mājās?
P.S. Ja augstākminētie faktori atbilst kādam vīrietim, tad - dzimumu vientiesības vārdā - piesakieties. Ja esat gatavs vienu gadu savas dzīves veltīt nevis šim apskaužamajam darbam, bet gan zīdaiņa līdz 1 gada vecumam kopšanai (ideāli, ja jūs esat ar šādu zīdaini pavadījis vairāk kā 6 stundas no vietas un kaut aptuveni apjaušat, ko tas nozīmē).
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |