Augusts 29., 2006
| 11:33 Btw, interesanti, cik daudz Latvijā ir sieviešu, kas atbilst VISIEM sekojošajiem nosacījumiem: - strādā NE VAIRĀK kā piecas darba dienas nedēļā, - strādā NE ILGĀK kā sešas stundas darba dienā un paliek strādāt virsstundas/ņem darbu uz mājām/konsultē cilvēkus darba jautājumos ārpus darba laika tikai patiešām ekstrēmās situācijās, ne biežāk kā reizi mēnesī vai divos, - nenodarbojas ar haltūrām, kas prasītu darba laiku mājās (darbā haltūrēt drīkst), - strādā darbā, kas sagādā tik maz stresa un pieprasa tik maz atbildīgas/radošas pieejas, ka pēc darba sieviete ir spējīga pilnībā izmest to no galvas un pievērsties citiem jautājumiem, - var bez problēmām jebkurā brīdī sarunāt ar priekšniecību, ka tiks no darba prom ātrāk/nedēļu padzīvos uz slimības lapas/varēs izņemt atvaļinājumu jebkurā laikā, iepriekš par to pabrīdinot, - UN par šo darbu saņem būtiski vairāk kā 400 latus mēnesī uz rokas (ieskaitot prēmijas, piemaksas utt.) - nu, piemēram, 500-600 latus un vairāk, pie tam visi šie ienākumi ir pirms tam godīgi aplikti ar sociālo nodokli?
Vārdu sakot, ja tāds brīnums uzrodas/ir zināms, lai piesakās komentāros. Un nosauc arī profesiju un reliģisko pārliecību vai citus būtiskus faktorus, kas nodrošinājušas šāda līmeņa sasniegšanu. Varbūt kāda ir sasniegusi šādu līmeni, strādājot mājās?
P.S. Ja augstākminētie faktori atbilst kādam vīrietim, tad - dzimumu vientiesības vārdā - piesakieties. Ja esat gatavs vienu gadu savas dzīves veltīt nevis šim apskaužamajam darbam, bet gan zīdaiņa līdz 1 gada vecumam kopšanai (ideāli, ja jūs esat ar šādu zīdaini pavadījis vairāk kā 6 stundas no vietas un kaut aptuveni apjaušat, ko tas nozīmē).
|
Comments:
Darbs - piecas dienas nedēļā Darba laix - 7h [ok, vienu pārsniedz] /par tiem abiem iepriekšminētajiem - ja es ilgāk sēžu darbā, tās ir tikai manis & SC radītās problēmas/ saņemu vairāk [cik, tas lai nu paliek manā ziņā, turklāt šobrīd arī ar nodokļiem viss ir ok] problēmu ar priekšniecību nav - visu var sarunāt redaktore, ateiste
/vispār, šobrīd aktīvi meklējam man vietnieci [arī aizvietotāju dekrēta laikā], bet nu mums jau pārāk tie termiņi sakrīt :P
Un kā ar to - ka pēc 7 stundām darba (tev noteikti skaitās pusdienu pārtraukums pa vidu, vai ne?) - tev ir tīra un nesačakarēta domāšana un darba problēmas & stress nevazājas līdzi? Ja tev tas izdodas - visu cieņu. Man ar daudzkārt mazāk atbildīgu darbu mēdz būt smagas problēmas šajā jautājumā. Un, ja tev tas izdodas - es tavā vietā, ja tev ir grūti izdzīvot ar 400 Ls mēnesī, droši vien mēģinātu sarunāt iespēju strādāt mājās, darbā parādoties, teiksim, reizi nedēļā. Jo praksē zīdainis prasa klātbūtni, bet, ja nav īpašu problēmu, lielāko daļu sava laika viņš guļ & strādāt mājās ir ne tikai iespējams, bet arī visnotaļ ieteicams. Es, piemēram, klusībā lamājos par to, ka man laikam nebūs iespēju legāli haltūrēt - jo smadzenes trenēt un kaut ko darīt izmisīgi gribēsies, a pusi māmiņalgas zaudēt neatmaksātos.
ai, neierēķināju pusdienas laiku tātad - man tiešām ir tikai tās sešas stundas
darba problēmas - vairs nē. No sākuma tā bija problēma, bet tagad esmu iemācījusies, kā ārpus no kantora, tā atslēgties. Visticamāk, es dekrētā skaitīšos minimālo laiku & ātri atsākšu strādāt.. pagaidām vismaz uz to velk. Turklāt, šaubos, ka no manis sanākstu Lieliska Mājās sēdētāja [nejaukt ar Lielisku Māti :P]
Nu, malacis. Patiesībā es arī esmu iemācījusies atslēgties (ne pilnībā, protams, par debīli adaptētām reklāmām es lamājos neatkarīgi no darba laika), bet atbildīgākā amatā droši vien nervi uzdotu.
Bet māmiņalgu jau, cik es saprotu, maksā tieši par to, ka cilvēks sēž mājās un aizmiglotām acīm dūdo par mazo-jauko-brīnumiņu-kurš-apkakājies-un-aizmidzis, un nepakustina ne pirkstiņu, lai nopelnītu kaut vai piecīti mēnesī. Ārkārtīgi īpatnēja nodarbošanās, kas diez vai ir pa spēkam cilvēkam, kurš līdz tam ir plēsies un cīnījies, lai izmantotu savu potenciālu... ē... aktīvākā darbībā. Vot padomā tā nopietni - vai tu spētu šādi dzīvot veselu gadu no vietas, pat ja saņemtu par to savu ierasto algu?
iespējams, es pat varbūt gribētu kādu laiku pasēdēt mājās. Varbūt ne tik daudz dūdot, kā - es bik esmu sagurusi no žurku skrējiena. bet nu laikam jau neprastu. Dārgais jau tagad reālistiski skatoties uz visu situāciju saka, ka trīs mēneši mājās man būs maximums...
Tā varētu būt; 3 mēneši ir apmēram tas termiņš, kurā māte ar šausmām apjēdz, ka, vells ar ārā, viņa tak paliek STULBA, ar to bērnu ņemoties. Lai cik "laba māte" viņa arī nebūtu.
Tad jau pagaidām izskatās, ka saprotu to, kas vēl mani gaida, daudz maz precīzi ;)
kādi ir meklēšanas kritēriji? es laikam drīz meklēšu darbu
nu, principā jāsāk būtu strādāt uz skaitli trīs - man kuru katru brīdi draud slimības lapas ņemšana, bet žurnāliem ta' jāiznāk...
It kā jau ir padomā kāds cilvēx, bet nu - atmet @ uz dzeina [at] gmail. com
Pieredze masu medijos - žurnālistikā. Rupji izsakoties - talantam raxtīt par da-jebko. Vadītāja spējas [esmu redaktore, mani būs jāaizvieto...] Stabila nervu sistēma ;)
Nu pēdējā laikā es stipri vien šim aprakstam atbilstu. strādāju ne vairāk kā 5 dienas nedēļā. Citreiz 5 citreiz 7 stundas. Virsstundas vispār kā tādas nav pazīstamas. Nenondarbojas ar haltūrām. Nu pēc darba un pat tā laikā esmu mierīgi spējīgs pieķerties kam citam. Tas tiek praktizēts pat bez sarunāšanas. Saņem gan mazāk par 400Ls, bet tāpat ir OK.
Ar bērnu esmu pavadījis samērā daudz laika, lai gan vajadzētu vairāk. Nu tā kaut kā.
Mazāk par 400 neskaitās ;)
| From: | deep |
Date: | 29. Augusts 2006 - 12:16 |
---|
| | man viss achgaarni | (Link) |
|
labpraat palieku darbaa ilgaak- kaut vai 10 stundas, ja kas interesants notiek; par algas apmeeru nesatraucos (siikiem izdevumiem man pietiek); beernu, paldiesdievam, nav; paraxtiita kontracepcija mieriigam turpmaakajam pusgadam.
tikt prom aatraak/atvaljinaajumaa- mierigii var sarunaat.
| From: | honeybee |
Date: | 29. Augusts 2006 - 12:28 |
---|
| | Re: man viss achgaarni | (Link) |
|
ai, augstākminētais saraksts man arī šķiet visai īpatnējs un nerealizējams, vismaz ar manu attieksmi & pieredzi.
| From: | drako |
Date: | 29. Augusts 2006 - 12:26 |
---|
| | | (Link) |
|
500 ir būtiski vairāk par 400? :)
Man kaut kā algas rēķinās tikai ģeometriskā progresijā - 50, 100, 200, 400, 800 ...
Vienkārši pie kādiem 500, 600 latiem viens simts klāt / nost vairs būtiski neko daudz nemaina ...
Tas tā.
Vispār taviem nosacījumiem aptuveni atbilstu, tikai nu - reizēm sanāk ilgāk darbā palikt, bet ne tāpēc, ka vajag, bet tāpēc, ka reizēm ieslīgstu azartiskā darbalkaholismā :)
Gadu ziedot zīdaiņa kopšanai pagaidām neplānoju, tomēr ir plāni dalīties rūpēs ar kādu sieviešu dzimuma pārstāvi atbalstot ij finansiāli ij morāli.
Ar zīdaiņiem un bērniem ir pavadīts kopā dahuja (lasīt līdz riebumam un baltām pelītēm) laika - nācās man savulaik palīdzēt mātei audzināt abus savus jaunākos radiniekus. Pie tam tas "prieks" man iekrita jau agrā jaunībā - kaut kur 5 - 6 gadu vecumā.
Nu, man vispār šķiet, ka jebkura finansiāla injekcija virs līmeņa "visi paēduši, apģērbti, kapeikas neskaita un izklaidējas sev tīkamā veidā" ir nebūtiska (precīzāk izsakoties, plusi un mīnusi apmēram vienādojas; es nopietni padomātu, pirms piekristu paaugstinājumam darbā ar 2-3x lielāku algu). Bet tas jau ir cits stāsts.
Bet finansiāli un morāli dalīties rūpēs par bērnu un pamest darbu, lai gadu nodarbotos ar kakas krāsas & konsistences pētīšanu - eto dve boļšije razņici ;) Un man šķiet, ka mūsu kultūrā & sabiedrībā vīrietis, kas izvēlētos otro variantu, kamēr bērna māte strādā un pelna naudu, būtu diezgan ekskluzīvs gadījums.
& izskatās, ka manā gadījumā tieši uz šo pusi arī var aiziet.
& kāpēc gan ne? Es nu toč neesmu no tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka vīrieši nav spējīgi rūpēties par bērniem. Es drīzāk uzskatu, ka histēriskās mātes (mani ieskaitot) viņiem neļauj pilnvērtīgi izpausties jau no mazām dienām.
mhm, varu tikai piekrist.
From: | buks |
Date: | 29. Augusts 2006 - 12:40 |
---|
| | | (Link) |
|
Neredzu nekādu kopsakarību.
Strādāju ne vairāk kā piecas dienas nedēļā. Tas, ka darbā esmu absolūti nenozīmē, ka strādāju. Dienā darbam veltu aptuveni 2-3 stundas, darbā dažreiz pat esmu visas 8 stundas, vienīgās dienas, kad es ilgāk- 2x nedēļā, kad eju vingrot. No darbiem atkratos, tos uzdodot padotajiem. Nezinu, ko nozīmē strādāt mājās. Reizi 3 mēnešos man piezvana pēc 18 vakarā. Haltūras ņemu tikai tad, ja ir ļoti interesanti un ļoti labi apmaksātas. Ja daudz jāčakarējas- nafig. Pēc darba par darbu tarkšķu. Bet bez abidas un stresa. Vienkārši, ja pavada lielāko dienas daļu darbā, tad... Darbā brīvais apmeklējums. Var nākt, var nenākt. Ja tiec galā ar pienākumiem. Visi nodokļi tiek samaksāti. Algas lielums zināmā mērā atkarīgs no nodaļas darba. Kopā ar bonusiem, apmaksāto tālruni un kādām vēl tur fīčām, mēnesī sanāk atbilstošā summa.:)
|
|
|