Jūlijs 21., 2003
| 00:08 Noskatījos "Būt par Džonu Malkoviču". Skaista, bēdīga, smieklīga filma. Bet baisākā laikam ir tā bezcerība, kas ir tai dziļi apakšā, dziļa un fundamentāla neticība cilvēka dzīves jēgai, da i vispār jēgai kā tādai. Tie vecie ļauži, kas ieguva nemirstību, bija vienīgie, kas radīja - kaut cik - iespaidu, ka viņi zinātu, ko ar šo nemirstību iesākt. Es zinātu? Droši vien nē. Bet, no otras puses, kaut kur ap 70-80 gadu vecmumu varbūt uzzināšu ;)
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |