Jūlijs 21., 2003
| 00:08 Noskatījos "Būt par Džonu Malkoviču". Skaista, bēdīga, smieklīga filma. Bet baisākā laikam ir tā bezcerība, kas ir tai dziļi apakšā, dziļa un fundamentāla neticība cilvēka dzīves jēgai, da i vispār jēgai kā tādai. Tie vecie ļauži, kas ieguva nemirstību, bija vienīgie, kas radīja - kaut cik - iespaidu, ka viņi zinātu, ko ar šo nemirstību iesākt. Es zinātu? Droši vien nē. Bet, no otras puses, kaut kur ap 70-80 gadu vecmumu varbūt uzzināšu ;)
|
Comments:
| From: | kas |
Date: | 21. Jūlijs 2003 - 01:37 |
---|
| | | (Link) |
|
Bet, no otras puses, kaut kur ap 70-80 gadu vecmumu varbūt uzzināšu ;) uzzinaasi jau uzzinaasi! :) Un staigaasi varbuut apkaart taada zinot, bet nevarot neko pasaakt ;)
nu ja es būšu tik gudra, moš arī to zināšu? varbūt visi vecie gudrie ļauži to zina, tikai neklāsta pa labi pa kreisi, jo citi to nevarētu saprast?
dziivei ir jaabuut garaakai, bet nekaadaa gadiijumaa ne muuzhiigai. driizaak cilveekam jau no saakuma jaapzinaas iespeejas un taas jaaizmanto. |
|
|
|
Sviesta Ciba |