|
Maijs 2., 2003
 | 01:35 - vējš un nekrofīlija
Paskatījos, kā ļauži iestudē manu lugu. Sajūtas visnotaļ pozitīvas, lai arī jauno aktieru vecums ir līdz 7. klasei, bet luga (Sargeņģelis) ir - kā es ar šausmām konstatēju - ar zināmām nekrofīlām tendencēm, un piedevām vēl pamatīgi jāpārstrādā (lasi: tizla).
( ļer-ļer-ļer par ģimeni )
Bet patiesībā vienīgais īsti patīkamais pasākums šodien bija vējš matos. Tā, ka no malas droši vien nevarēja pateikt, kur man seja, kur pakausis. Pamatskolā par šādiem un līdzīgiem paskatiem (t.i., izskatos kā gribu, kā jūtos, kā vēlos, po par to, kā tas izskatās) mani mēdza pamatīgi apcelt. Bet ir lietas, kas nemainās :)
Tas vieš manī cerību, protams.
Es zinu, ko es vēlos, es zinu, ka es to nevaru dabūt // vai vismaz šobrīd nevaru dabūt // nesalaužot, un tik un tā mani priecē. Sapnis. Nejaušs un muļķīgs smaids. Vējš matos, galvā un sirdī.
|
| 01:52 - give me Christ or give me Hirosima
Leonard Cohen
The Future (1992)
Give me back my broken night
My secret room, my secret life
It's lonely here
There's no one left to torture
Give me absolute control
Over every living soul
And lie beside me, baby
That's an order!
Give me crack and anal sex
Take the only tree that's left
And stuff it up the hole
In your culture
Give back the Berlin Wall
Give me Stalin and St. Paul
I've seen the future, brother
It is murder
( .. )
Give me back the Berlin Wall
Give me Stalin and St. Paul
Give me Christ
Or give me Hiroshima
Destroy another fetus now
We don't like children anyhow
I've seen the future, baby
It is murder
|
| 03:10
Vēl bija jauki satikt savus draugus. Vakara programmā: "zinātniskais darbs", kas rakstīts gandrīz vai dzejā, un es tam esmu pierakstīta kā darba vadītāja; zeķu "vēdināšana" uz balkona, kas beidzas ar to nokrišanu no piektā stāva un attiecīgu skriešanu pakaļ (labi vismaz, ka neiekrita kādā no apakšējiem balkoniem), pusķieģelīša (maizes) izbarošana kaijām (nevienas kaijas gan nebija), izmisusi konstatācija "Viņš par mani ņirgājas!" (tas par Džonatanu, kurš smīkņāja, uz savu krusttēvu skatoties), izgriezumi no avīželes "Latvietis Latvijā" vai kaut kā tamlīdzīgi (tāda antisemītiska nacionālistiska lapele ar karikatūru par Bušu), nenormāli sirreālas sarunas ("Viņa mani gandrīz nodūra ar zilo rotaļu lāpstiņu, ko es viņai uzdāvināju. - Vai tad māte tev nemācīja nedāvināt meitenēm zilas lāpstiņas?!"), un tādā garā.
Fascinējoši - reizēm liekas, ka viņi pat neapzinās, ka ir dīvaini :)
Un viņi ir brīnišķīgi, protams.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |