Marts 7., 2015
| 23:57 Es nemaz nebiju zinājusi, ka esmu tik šausmīgi, šausmīgi nervoza par saviem jaunajiem prōzistiem. Tagad, pēc pirmās nodarbības, ir iestājies tāds viegls miers; precīzāk, vispirms iestājās tas drausmīgais nelabums, kas parasti iestājas pēc pārciesta šoka, tas mirklis, kad tu sēdi un blenz uz pusapēstu maizīti un frāze "nejusties kā savā ādā" pēkšņi šķiet ļoti adekvāta, tev šķiet, ka tev ir uzmaukta kāda cita cilvēka āda un tas cits cilvēks ir par to diezgan neapmierināts;
bet tagad ir mieriņš.
Protams, ir diezgan jokaini uztaisīt pirmo lekciju, kurā gandrīz vai netiek runāts par literatūru, bet gan jau pie tā mēs arī eventuāli nonāksim.
Galvenais, ka ir miers, kaut uz vienu vakaru.
|
Comments:
| From: | iive |
Date: | 8. Marts 2015 - 02:32 |
---|
| | | (Link) |
|
Bet bija bezgala jauki!
Vecā labā nervozā literātu sterva. :D
bļeģ, es aizmirsu, ka es arī biju pieteikusies.
yeah, es jau paspēju nobrīnīties, kāpēc tu tur neesi. Bet nu es pieņemu, ka neesi arī samaksājusi, ibo sarakstiņā nebiji.
nuneko, dzīve ir gara. |
|
|
|
Sviesta Ciba |