tādā gadījumā es noteikti esmu iesācējs. :) man joprojām regulāri ir creepy sajūta, ka - vai nu man ir pareģa spējas, vai arī lietas, par kurām esmu intensīvi domājusi, tiešām notiek.

(Reply to this) (Thread)

Zini, pēc 20 gadiem pārdomu "hmmm, vai nu visa pasaule sadodas rokās, lai īstenotu manus tekstus, vai arī man kaut kas ar galvu nav kārtībā" es esmu nonākusi pie otrā varianta, kurš, lai arī mazāk patīkams, tomēr šķiet loģiskāks :)

(Reply to this) (Parent)

Oi, ja tā būtu vienīgā atšķirība :D

(Reply to this)

//vai nu visa pasaule sadodas rokās, lai īstenotu manus tekstus, vai arī man kaut kas ar galvu nav kārtībā//

Ja ir izvirzīta hipotēze, patiesības kritērijs ir eksperiments. Tad atkarībā no eksperimentu rezultātiem var sākt domāt vai nedomāt par fenomena mehānismu.

(Reply to this) (Thread)

Jā, nu, baigi sen nav rakstīts kaut kas, kur kāds netiek nogalināts, sakropļots vai vismaz morāli smagi traumēts. :)

Seriously though, šitais ir tipisks texas sharpshooter fallacy.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, atlases ilūzija, atšķirības aizmirst un tml. No otras puses, cilvēki stāstus lasa, lasītais paliek atmiņā, tad cilvēki dara lietas/ komunicē ar citiem cilvēkiem. Droši vien jau citādi nekā iedomājamā kontrolgurupa kas nav lasījuši. Ja stāsti ir rakstīti LV valodā, kurā runājošie/ lasošie ir relatīvi maza grupa un ja atceramies, ka fantastikas/ fantasy LV valodā vispār ir ne pārāk daudz, tad efekts, iespējams, sanāk ``koncentrētāks`` jeb izteiktāks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nēnē, man šitais verķis ir tikai ar tiem tekstiem, kurus es rakstu vai esmu iecerējusi, nevis ar tiem, kas jau uzrakstīti, vai, nedoddies, publicēti. Ja kāds sāktu uz mani reaģēt, tipa izspēlējot manu tekstu, es ņemtu pēdu, like, 3 sekunžu laikā :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

/ierauga biznesa iespēju horoskopu rakstīšanā/

(Reply to this) (Parent)