Well, I didn't.

(Reply to this) (Thread)

tādiem tiek uztaisīta sarežģītāka trase, nu tipa "pirms lasīšanas izdzer litru alus un apsēdies uz soliņa supermārketa vidū, nedrīkst nolikt lasāmvielu pat uz minūti"

(Reply to this) (Parent)

nolikt malā var dažādu iemeslu pēc, ne?

(Reply to this) (Thread)

patiesībā jau viena iemesla pēc - ka grāmatas pasaule tajā brīdī netur līdzi realitātes pasaulei. un nesaki, ka nekad neesi ar grāmatu rokā gājusi pačurāt vai darbā izlikusies, ka tev uz kompja ir atvērts megasvarīgs projekts, nevis jaunākais harijs poters vai tamlīdzīgi :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es lasu pirms miega :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

domā, "lasīju, lasīju un tad 5. nodaļas vidū aizmigu" izklausītos pārāk skarbi? :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ir atšķirība "aizmigu 5. nodaļas vidū 5 pēcpusdienā" vai "aizmigu 5. nodaļas vidū 3 naktī" :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu zini, no rediģēšanas viedokļa īpaši ne, jo faktiski rediģējot jau neinteresē tas, vai tā grāmata ir "principā laba" vai "principā sūdīga", rediģēšanas mērķis ir uzlabot grāmatas kvalitāti neatkarīgi no izejas punkta. attiecīgi no rediģēšanas viedokļa sausais atlikums ir "ahā, 5. nodaļas vidus izskatās pēc labas vietas aizmigšanai; vai tas ir tāpēc, ka apzināti palaidu poēziju, vai arī tāpēc, ka mana rūpīgi horeografētā zobenu cīņa pēc piektās nocirstās kājas kļūst garlaicīga" :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu man ir bijis tā, ka ahujenna gribas un vajag gulēt, nodaļas beigās iešu gulēt, un nodaļas beigās ir cliffhangeris uz pašu interesantāko, kur pēc tavas loģikas man jāturpina lasīt, bet es vienalga veru ciet un eju gulēt, jo nedabiski agri jāceļas :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu vot un tad, ja ienāk statistika no visiem un tu esi vienīgā, kas aizgāja gulēt + uz aci viss liekas kārtībā = ir ok, bet, ja šajā vietā aiziet gulēt puse = ir vērts pārskatīt, pat tad, ja visiem ir kāds ārējs iemesls iz sērijas "jākāpj ārā no vilciena" vai "baigi čurāt gribējās".

šitā ir "Mirušie nepiedod" - es mēdzu palūrēt, kur cilvēki ir nolikuši grāmatu nost, un ir viens nolādētais atvērums, kurā ir neproporcionāli daudz "nolicienu". tagad, protams, es zinu, ka tur ir problēma un kāda, bet toreiz rediģējot nezināju un neizlaboju.

/fuck, un tagad nupat sapratu, ka tā pati problēma ir arī BZL, jāiet labot

(Reply to this) (Parent)

čurāt gājusi neesmu un darbs pie kompja man arī nav bijis :) varbūt es tāds izņēmums, bet tieši labākās grāmatas man patīk lasīt lēni, bieži noliekot malā, lai paildzinātu "kopābūšanu" un pakavētos noskaņās (pati sevi izklausos pēc kaut kā pārlieku siekalaina :) )

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu nav jau tā, ka es ietu ar cirvi pakaļ ikvienam, kas manu grāmatu noliek uz 5 minūtēm :D man arī ir tā, ka es nolieku malā tipa "lai absorbētu", bet arī tas signalizē par dabisku "pauzi" tekstā - ko nevar noteikt un izanalizēt, kas ir pilnīgā zemapziņas līmenī - un attiecīgi man kā autoram ir svarīgi to zināt. vai, iespējams, mirkli, kurā tu jūti, ka autors šas, šas sačakarēs noskaņu/kļūs garlaicīgs un tāpēc baidies lasīt tālāk.

vārdsakot, mani vairāk interesē, kā tas darbs iedarbojas uz zemapziņu (ko faktiski var noteikt tikai pēc tā, kurā brīdī cilvēks sāk lasīt pa diagonāli vai noliek grāmatu nost), nevis tas, kā cilvēks pēc tam to racionalizē un salāgo pats ar savu identitāti.

un ir stipri vieglāk saprast "noliku grāmatu nost punktā xx" - uztaisīt savu analīzi par to, kas šajā punktā ir izdarīts nepareizi vai nav izdarīts vispār - saprast, vai to ir iespējams izlabot,
nekā izlasīt racionālu apsvērumu - saprast, kurā brīdī es esmu (ja vispār esmu) kaut ko izdarījusi ne tā - saprast, vai tas ir jālabo (t.i., vai labojums iet šķērsām manam priekšstatam par grāmatu) - vai tas ir individuāla problēma vai globāla problēma - un vai tas ir dīlbreikeris vai nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

neko nezinu par zemapziņas analīzēm un to instrumentiem, vismaz attiecībā uz lasīšanas ķidāšanu, bet manuprāt ir pietiekami daudz dažādu un ne tik vienkārši analizējamu lasīšanas paradumu (lasīt: dīvainību), lai tik vienkārši izdaritu secinājumus par konkrētām vietām tekstā. Bet, kā jau teicu - neesmu īpaši interesējusies, varbūt tas viss kā reizrēķins :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu ir daudzi dīvaini lasīšanas paradumi, un ir vēl vairāk dīvainu veidu, kā mēs paši sev to izskaidrojam. t.i., lasītājs paņem raw data "ar pūlēm izmocīju" un izdara savus secinājumus, nu tur "nepietiekami izstrādāti varoņi", "grūti noticēt pasaulei" vai tamlīdzīgi (parasti - atbilstoši savam priekšstatam, kas tad ir labas literatūras pamats) vai, teiksim, paņem raw data "izlasīju vienā elpas vilcienā" un izdara secinājumus tipa "raita valoda". un pēc tam iedod autoram nevis datus ("apstājos lasīt tur un tur, pēc tam trīs dienas nevarēju saņemties pieiet", varbūt ar interpretāciju, kāpēc tā), bet gan tikai skaidrojumu tipa "varonis xxx debīls".
tas būtu tāpat kā tad, ja par nestrādājošu programmu cilvēki nevis iesūtītu error reportu tipa "klikšķinu uz podziņas, nekas nenotiek, varbūt tāpēc, ka nekas nav ierakstīts logā", bet secinājumu "jums saskarne nav līdz galam pārdomāta, dažas pogas reizēm nestrādā" - protams, otrais variants ir "universālāks", bet programmētājam dafiga ērtāks ir pirmais variants.

teiksim, ir viena grāmata, kas man generally nepatika. nu ne tā, ka riebās, bet nepatika, vismaz trīs reizes noliku ar domu "āāā ne šodien" un tamlīdzīgi. ja man kāds prasītu, kas ir šīs grāmatas lielākā problēma, es noteikti atbildētu "nu kamōn, tur beigās citplanētieši ne no kurienes! vatafak!", bet realitātē 1) man tā grāmata nepatika ilgi pirms citplanētiešiem, 2) ir daudz grāmatu ("spoguļu labirints", "apziņas parazīti"), kuru beigās arī ir dievs-no-mašīnas citplanētieši, bet mani tas absolūti neuztrauc.
attiecīgi, ja autors gribētu labot to tekstu, mans "beigās citplanētieši!" labākajā gadījumā liks salabot citplanētiešus, bet nekādā veidā nesignalizēs par citām problēmām.

(Reply to this) (Parent)

Tak varbūt šādai dabīgai pauzei kāreiz ir jābūt, pirms viss jau sācis nogurdināt; ņems vēl kāds dumiķis un noliks "līdz rītam" kāreiz tādā punktā, pēc kura turpinājums no nulles vairs nav tik efektīvs, piemēram. A tā - gauži organiski otrais cēliens lēni sākas :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

varbūt. Bet to taču autors var pats saprast, it kā taču ne pirmo dienu ar pīpi uz jumta :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sorry, ka iejaucos, bet ne jau visi autori piedzimst ar jau 5 izdotiem bestselleriem šūpulī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ēēē, was? es taču šiten te tikai par sevi, mīļoto un lielisko, nevis visiem autoriem :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ak tā!? Nu labi.

(Reply to this) (Parent)

Tas jau pacparsevi, man tik izklausījās, ka tu par šādu pauzi kā par kaut ko nosodāmu izsakies, mol, "kur es kļūdījos" :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, tas nav "nosodāmi", jo pirmajā draftā es vienmēr sarakstu muļķības. bet tā var būt arī kļūdīšanās - kuru pieklājīgais lasītājs vienkārši nepasaka, jo nav piefilmējis, kāpēc. un man kā autoram to ir praktiski neiespējami izķert (kamēr, teiksim, tādas acīmredzamas/ātri formulējamas kļūdas es varu pamanīt, vai sliktākajā gadījumā redaktors)

(Reply to this) (Parent)

Ja ir divas garlaicīgas vietas, ko tad?

(Reply to this) (Thread)

nu labi, jā, visās :)

(Reply to this) (Parent)

Ai, es noliku malā, kad bija jākāpj ārā no vilciena, saproti.

(Reply to this) (Thread)

tu taču saproti, ka mans mērķis ir rakstīt tā, lai visi lasītāji attopas nafig zilupē? :D

ar to kāpšanu ārā arī ir tā, ka reizēm tu aizver grāmatu iepriekšējā stacijā "jo drīz jau būs jākāpj ārā", bet citreiz izvelies pēdējā mirklī, apsēdies uz soliņa un palasi tālāk. t.i., tā nav pilnīga nejaušība, vienmēr ir 5-10 minūšu logs starp apziņu "drīz mani sauks realitāte" un "beidzu lasīt, atgriežos realitātē", apmēram tā kā dziļā un seklā miega fāzes. un mani šausmīgi interesē tieši tās fāzes. ne tā, ka viena fāze būtu sliktāka par otru, vienkārši interesē/ir svarīgi pašai saprast, kur ir kurš posms un kāpēc (t.i., vai tam tur ir jābūt, vai arī tas tur ir tāpēc, ka es esmu likusi lasītājam drusku vilties un tāpēc viņš pieklājīgi aizgriežas)

(Reply to this) (Parent)

A kur variants, "azbraucu līdz galapunktam un tad braucu atpakaļ, jo nevarēju atrauties no grāmatas"?

(Reply to this) (Parent)

beta rīderi laboto versiju arī dabūs kritizēt? :)

(Reply to this) (Thread)

nea, nepietiks laika diemžēl :(

(Reply to this) (Parent)

var jau būt visādi - savulaik es Ričardu Bahu lasīju pa nodaļai dienā, vienkārši nav smuki apēst konfektes visus piecus kilogramus uzreiz :)

(Reply to this) (Thread)

nujā, nodaļu beigas ir normāls punkts, kur nolikt grāmatu (teiksim, ja man teiktu "es tavu grāmatu godīgi lasīju pa nodaļai dienā", es pārāk neķertu kreņķi), bet praksē gan jau bija dienas, kad tu nodomāji, screw it, šodien davai paņems divas nodaļas - un tur arī veidotos ļoti interesanti dati. [pie tam šajā gadījumā var būt tā, ka "screw it, divas nodaļas" var nozīmēt, ka pirmā no divām nodaļām ir objektīvi draņķīga, lasītājs nav dabūjis savu Baha devu un tāpēc koļījas uz nākamo - man šķiet, ka es Livingstonu Kaiju tā lasīju, un kaut kādu vienu nodaļu par Brokastu baru izlasīju, nodomāju "sūds, šitais neskaitās" un lasīju arī nākamo]

(Reply to this) (Parent)

Interesanta tēma. Aizdomājos, piemēram, ka Perveņeckas "Gaetāno Krematoss" es lasīju megalēni - vienīgā grāmata, kuru, lasot tramvajā, mēdzu aizvērt stipri pirms tā brīža, kad jāsāk domāt par izkāpšanu. Izlasi 2 lpp un saproti, ka vairāk vnk nelien. Citas dažkārt izlasās vienā rāvienā no vāka līdz vākam, viss forši, aizrauj, ņem grāmatu līdzi uz tualeti. Bēeeet - "Gaetāno Krematoss" es atceros, pārcilāju prātā, atkārtoti pārskatu, kā atbildētu uz jautājumiem "vai man patika, ko es ieguvu, ko man nozīmēja tas un ko šitais, kas tas vispār bija". Ātri izrauto uz tualeti līdzi ņemamo gabalu tikpat ātri varu aizmirst. Kas gan nenozīmē, ka atceros tikai smagi lasāmus darbus, bet, ja to, vai grāmata bija man pa prātam un vai es tajā dzīvoju, vērtētu tikai pēc nolikšanas biežuma un paužu ilguma, atsevišķos gadījumos tas varētu radīt ne vien nepilnīgu, bet pat aplamu ainu. Varētu jautāt klāt "kāpēc noliki?", bet ir jau, kā Tu saki - tam nemaz vienmēr nav tik liela sakara ar apziņu.

(Reply to this) (Thread)

nujā, es jau vislaik domāju, vai likt diskleimeri "es tak nerakstu Literatūru", vai arī tas ir acīmredzami :]

bet vispār tādos gabalos kā GK (kuru pašu gan neesmu lasījusi) bieži vien ir tā, ka cilvēki liek nost tāpēc, ka grāmatā pašā nav ritma - tā vienkārši močī tipa vienu un to pašu vienā un tai pašā toņkārtā, un tā nolikšana malā laiku pa laikam rada šo ritmu, kas atkal ir ļoti nepieciešams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas jau pat nav par Lietaratūru. Viena no grāmatām, kas ir ļoti palikusi manā prātā un sirdī, piemēram, ir Diānas Seterfīldas "Trīspadsmitais stāsts", ko Literatūras mīļotāji varētu vērtēt kā pastāstiņu, ko varbūt palasīt, kad nekā cita nav pie rokas. Tramvaju literatūra. :)

Tagad gan šajā visā arī notiek lielas pārmaiņas, ķipa Lielā Literatūra vairs nav obligāti kaut kas sarežgīts un saprotams tikai tiem, kuri ir pietiekami erudīti, tomēr spēj ieinteresēt arī tos. Piem., Murakami vai Joņevs.

Bet, jā, ritms ļoti iespējams šim ir atslēga.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ai, nu taču laba literatūra vienmēr ir drīkstējusi būt izklaidējoša un ātri izlasāma - kā Meistars un Margarita, piemēram, vai Odiseja. Tikai tas padara praktiski neiespējamu literatūras elitarizāciju (ja tāds vārds vispār ir :D), jo nav tak nekā elitāra kaut kamā tādā, kura lasīšanai nav nepieciešama Iepriekšēja Sagatavošanās un Garīgi Treniņi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, bet vai nav forši, ja grāmatai izdodas iepriecināt gan to lasītāju, kurš "nav sagatavots", gan to, kurš pirms tās ir "gatavojies". :) Man gan Meistars un Margarita nelasījās pārāk viegli, jo tolaik vēl nebiju gana sagatavota. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es gan viņu lasīju šausmīgi ātri un viegli, knapi izlīdusi no posma, kurā tic pilnīgi visam, kas rakstīts grāmatās :)

(Reply to this) (Parent)