slideni. atriebties virietim iznicinot vina bernu? it ka jau pamatoti, bet slideni.

(Reply to this) (Thread)

Tā jau tu varētu pateikt par jebkuru, kas atļaujas izabortēt sava izvarotāja bērnu, vienalga, kurā brīdī. Besides, kāpēc uzreiz atriebība?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kas tad?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

t.i., kas tad ir aborts, ja ne atriebiba berna tevam?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ēēē, psiholoģiska trauma un attiecīgi nevēlēšanās šo traumu padziļināt, iznēsājot sava izvarotāja bērnu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

t.i., aborts ir psihologiska trauma vai izvarosana ir psihol. trauma?

manuprat, abi. lai mazinatu vienu traumu (vardarbiba - upuris) traumejas velreiz (vardarbiba - varmaka)?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

no otras puses, ja nav IZVĒLES izdarīt abortu, tad tādā gadījumā varmākas pozīcijā nostājas valsts - "sorry, beibe, tev IR jāiznēsā šis embrijs, pofig, kādas ciešanas tev tas sagādā". tb 2x pēc kārtas upura pozīcija, tas taču nevarētu būt labāk? vai tomēr būtu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

manuprat, musu valsti (un lielakaja Eiropas dala) izvele izdarit abortu ir visiem, ne tikai varmacibas upuriem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

līdz 12. nedēļai.
Pēc tam auglis sāk just sāpes

(Reply to this) (Parent)

tamdēļ arī norādīju 16 nedēļas, pēc kurām (LV) vairs nav iespējas dabūt abortu pēc pavisam brīvas izvēles, bet ir iespēja dabūt abortu ar nopietnu pamatojumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man liekas, ka embrijs/auglis/berns sapes sak just krietni agrak. CNS siem jau 4 - 6 nedela izveidojusies, ja atm. nevil. vai izvarosana ir pietiekams pamatojums, lai nodaritu sapes auglim, kurs pie izvarosanas nav vainigs? manuprat, ne.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un nodarīt sāpes mātei ir ok?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nav ok. bet pec legendas mate bija mate jau pirms izvarosanas. tad jau jau dzimusie berni ari butu janahrenize, jo var matei atgadinat bernu tevu un sagadat sapes.

(Reply to this) (Parent)

CNS ir izveidojusies, bet smadzeņu sinapses, sāpju centri un pārējā nervu sistēma savienojas ap 12nedeļu

(Reply to this) (Parent)

Tas ir domāts kontekstā ar modulēto situāciju, vai vispārināms?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vispārināmi būtu diezgan stilīgi :) "Ak tu kretīns neatnesi man pistāciju saldējumu es taču esmu GRŪTNIECE tūlīt es tev atriebšos!!!" :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Stilīgi nav gluži tas vārds, kas man pirmais ienāca prātā, bet, jā - būtu interesanti uzzināt, kāpēc šāda sentence tapa. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kārtējo reizi aizdomājos par tām nedēļu robežšķirtnēm, tipa līdz kuram brīdim un kāpēc drīkst. Ja tu par oriģinālo postu. Ideja par pistāciju saldējumu NAV no dzīves un vispār nekas te nav no dzīves, stresam nav pamata. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es ne par pistāciju saldējumu. Es par versiju, ka aborts principā varētu būt vienīgi atriebība vīrietim. Gan jau kāda Zurgusa galvā arī šādai domai atrastos vieta.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tak, runa bija par konkrēto piemēru, nevis vispār

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, man tas neliekas tik acīmredzami, kā dēļ arī to pārjautāju, kā arī to pilnīgi droši var zināt tikai komentāra autors.

(Reply to this) (Parent)

Vajag zināmu laiku noprocesēt situācijas simulāciju "topošā bērna tēvs izvaro", kur nu vēl viedokli par aborta nepieciešamību.

16. nedēļa tā ir tā juridiskā robežšķirtne?

(Reply to this) (Thread)

juridiska un medicīniska robežšķirtne ir līdz 12. grūtniecības nedēļai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

izvarošanas vai smagu medicīnisku komplikāciju gadījumā, ja apdraudēta mātes vai bērna dzīvība un veselība, līdz 22. nedēļai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ne reizi neesmu saskārusies ar šādu gadījumu, tādēļ nemaz nezināju. Parasti pēc izvarošanas iedzer avārijas kontracepciju vai veic medikamentozo abortu agrīnos termiņos.

(Reply to this) (Parent)

16. nedēļa ir kaut kur pa vidu starp 12., kad var izabortēt vnk tāpēc, ka zajebala, un 22., kad var izabortēt, bet ar būtisku pamatojumu (t.sk. izvarošanu)

a kas, vīriešcilvēks pēc pavairošanās paliek bez krāniņa un attiecīgi izvarošanas iespējām?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ok, tas tad, laikam, ir vingrinājums rūdītiem juristiem. Viņiem tad arī tiesai būtu jāpamato, ka likums iekļauj arī tos gadījumus, kad grūtniecība nav iestājusies vardarbības rezultātā.

Ja ģenerējam fantasmagoriskus scenārijus, tad varam pat modulēt situāciju, kad izvarotājs ir surogāt tēvs no spermas bankas. Līdzīgi man ir grūti iztēloties scenāriju, kad četru mēnešu posmā no labprātīgas grūtniecības notikumi attīstās līdz izvarošanai. Manuprāt, nav gluži tas pats kas situācija, kad tu vieglprātīgi no čigāna Rumbulā esi nopircis sarkanu Mustangu, un pēc pus gada esi secinājis, ka dzinējam ir nepieciešams kapitālais remonts. Drīkst mani nošaut par virkni stereotipu vairošanu.

Starp citu, ja mēs par pantu - a kāpēc tieši bērna tēvs? Tur juridiski var arī pastīvēties par tiesībām veikt abortu arī tad, ja izvarotājs nav topošā bērna tēvs. Un pat ne tikai izvarošana. Šauta brūce bankas aplaupīšanā. Auto avārija. Nokļūšana meteorītu lietū.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ummm, kas tavuprāt ir izvarošana? kādu scenāriju ir grūti iztēloties? piemēram, ka topošā bērna tēvs ir dūšbegs "baigi gribas seksu" nu nelauzies, bļe, nelauzies, nu paskat nav tik traki, davai nerausties, vēl bišķi... un sieviete piekrīt, lai nepaliek agresīvs. vai kā piešauj zāles tējā, lai aizmieg un izdarīt visu kamēr guļ. arī šie gadījumi klasificējas kā izvarošana, ne tikai piespiešana ar varu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpēc es pieminēju Mustangu. Ja vieglprātīga pirkuma gadījumā risks ir finansiāli zaudējumi, tad bērns ir... kaut kas vairāk. Nevingrināšos pareizā apzīmējuma meklēšanās. Tad nu lūk, gribētos domāt, ka lēmums par bērna radīšanu nav izdomājams brokastīs pie tējas, un sievietes, ja vien bērna dzīvē iztēlojas tēva klātbūtni, neizlemj tos radīt kopā ar mazpazīstamiem dūšbegiem.

Ja pieturamies pie minētajiem skaitļiem, tad starp 12. un 16. nedēļu vispār paliek pāri tikai mēnesis, kura laikā, kā pērkons no skaidrām debesīm, pēkšņi attapties, ka topošā bērna tēvs ir dūšbegs. Tieši to arī ir grūtu iztēloties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, tur es tev piekrītu, 9 gadījumos no 10 dūšbedzība noteikti ir sevi manifestējusi jau iepriekš un, visticamāk, sieviete, kura ar šādu vīrieti rada ģimeni, pret to nav tik jūtīga. lai gan varu iedomāties situāciju, kurā tas ir pēdējais piliens, un siev. nolemj "i want out". kā arī situāciju, kurā nākamā bērna tēvs izrādās maniaks ne no šā ne no tā. man vnk ir laba iztēle :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu elementāri, piemēram, visu laiku viņiem ir bijušas fun fun fun BSDM attiecības, sieviete apgrūsnē un vairs negrib, lai viņai sper ar zābaku pa vēderu, abet izrādās, ka vecis savādāk nemāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, kāpēc man šī aina uzreiz neienāca prātā? Dooh! :D

(Reply to this) (Parent)

es pareizi sapratu- vīrietis izvaro sava bērna māti, kad viņa jau ir stāvoklī no viņa, nevis paliek stāvoklī izvarošanas brīdī?

(Reply to this) (Thread)

nu, es ari tapat sapratu, ka sieviete stavokli un virietis vinu izvaro.

(Reply to this) (Parent)

Nu, bērna vēl tehniski nav, embrijs ir posmā, kurā viņu vairs nevar izabortēt vnk tāpēc, ka tā gribas, bet vēl var tāpēc, ka ir izvarotāja spermas produkts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"bet vēl var tāpēc, ka ir izvarotāja spermas produkts"

Tas ir fakts?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mākslīgais aborts tiek izdarīts ķirurģiski vai ķīmiski. Latvijā Legāli mākslīgo abortu, pēc sievietes lūguma, drīkst izdarīt līdz 12 nedēļai, ja vien tas neapdraud grūtnieces dzīvību, bet izvarošanas vai smagu medicīnisku komplikāciju gadījumā, ja apdraudēta mātes vai bērna dzīvība un veselība, līdz 22. nedēļai.

(Reply to this) (Parent)

bet tas ir arī viņas- šīs nelaimīgās bērns, tādēļ arī viss atkarīgs no tā, kā viņa savu mīlestības augli no nākošā varmākas uztver.

cik es esmu novērojusi- ja vīrietis izrādās cūka pēc grūtniecības iestāšanās, sieviete pati visbiežāk nošķir - es un mans bērns un - viņš, varmāka, kurš mums (man un bērnam) nodarīja pāri.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ne jau visas sievietes pēc izvarošanas izvēlas abortu, jautājums ir drīzāk par to, vai tas būtu pieļaujams vai ne.

Nu un vēl jau ir tāda smieklīga legāla komplikācija kā fakts, ka izvarotājs var pieprasīt visas tēva tiesības uz savu bērnu, šitāds te piemērs

(Reply to this) (Parent) (Thread)

arī, ja sēž cietumā par grūtnieces izvarošanu? noteikti tēva tiesības var atņemt tiesas ceļā.

ja atbildēt pēc būtības, manuprāt nav pieļaujams. es to nedarītu.

(Reply to this) (Parent)

lai juristi komente, bet, ja vardarbiba (izvarosana) ir fikseta, domaju, butu passaprotami, ka tiesa tevam liegtu saskarsmes tiesibas ar bernu.

(Reply to this) (Parent)

Lūk, šis ir piemērs ko stādīt par argumentu aborta pamatotībai.

(Reply to this) (Parent)

a tos bērnus, kas jau bija piem piedzimuši - sist nost?

(Reply to this) (Thread)

ta' laikam jau. puse genu no izvarotaja.

(Reply to this) (Parent)

ne velti aborts ir atlauts lidz 12.nedēļai.

Ja nevēlas bērnu audzināt tad lai nes uz babybox, bet sāpīgi nogalināt kādu cita vainas dēļ... pret.

Turklāt izvarošana ir fiziski un emocionāli ļoti smags gadījums, kad organisms iespējams pats izraisītu SA

(Reply to this) (Thread)

ēēē, tipa "if it's a legitimate rape"? Nu kamōn :)

(Reply to this) (Parent)

Tu to nopietni?! Vai tas loti smalks humorinsh?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kas tur tik nenopietns liekas?

Līdz 12 nedēļai nav savienojušies sāpju centri ar nerviem

babybox nonākušie bērnunamā praktiski nenonāk, jo uzreiz ir juridiski brīvi un viņus momentāli adoptē

A noliegt to, ka sievietei pēc milzīgiem stresiem mēdz būt spontānie arī būtu jocīgi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ka jau honeybee zemak mineja, cepshanas ir par saikni izvaroshana-aborts. Es pienemu, ka 'medz' ir kodvards pedeja teikuma. Medz but un medz ari nebut spontanie pec pardzivojumiem. Un ja nemedz, tas nemazina pardzivojuma smagumu.

(Reply to this) (Parent)

vrb viņa vnk neseko līdzi amurikāņu diskusijām par tēmu (uz ko, pieļauju, mēs abas salecāmies) :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jap, ta tiesham bija mana pirma doma :)

(Reply to this) (Parent)

negribētos, lai bērns dzīvo ar šādu faktu savā biogrāfijā

(Reply to this) (Thread)

Nu tas jau atkarīgs no tā, kā pati māte to noprocesē, bet jā, pie traumētas mātes bērnam droši vien nebūtu diezcik saulaina bērnība

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas taču vienmēr kaut kādā momentā izlien ārā. un var beigties ar lodi fātera vai paša/-as bērna galvā.
ja mēs aizstāvam šīs pašas Tiesības Uz Laimīgu Bērnību (kuras es daudz labprātāk aizstāvētu, nekā Tiesības Uz Ģimeni), tad nav iespējams radīt bērnu, kas apriori būs nelaimīgs

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nuuuu, nav iespējams arī radīt bēnru, kurš apriori būtu laimīgs. Reku mana sīkā pele (vairāk tā kā izlaistības kategorijā nekā nelaimīga bērna kategorijā) katru dienu vismaz pa divi lāgi apraudas par tēmu "cik šodien slikta diena un kā neviens par mani nepadomāja".

Lodi galvā gan viņai neviens par to nešauj, tas tiesa. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

gospoģi, tu nevari to salīdzināt. mēs ar tevi arī divreiz dienā apraudamies kaut vai aplūkojot īpaši dramatiskas filmas.
mēs runājam par cilvēku, kuram ļoti nopietni nāksies dīlot ar to, kā viņš vispār ir parādījies pasaulē, kādi notikumi ar to bijuši saistīti.
un tu nevari teikt "всё обойдётся", tāpēc ka lieiski zini, ka vsjo ņe obojdjotsa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

taisnība, taisnība, es vnk vārdiem piesējos :)

nēnu es domāju, ka, ja sieviete ir psīcholoģiski diezgan kruta, tad viņa var nošķirt bērnu no traumas, kas ar šo bērnu ir saistīta. t.i., ka abortam pēc izvarošanas nevajadzētu būt obligātam vai pat ieteicamam. jo, kā jau te diskusijā izlīda, aborts pats par sevi arī var būt trauma (un ietekmē nākamās grūtniecības un bērnus, btw)

(Reply to this) (Parent)

Jau zemāk pierakstīju - bet ja izvarošanas fakts notiek īsi pirms dzemdībām? Izraisīt tūdaļ mākslīgās dzemdības un slīcināt nost?
Nu.. nav viennozīmīgas atbildes, manuprāt!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu vot es domāju, ka pie šī scenārija tā arī būtu, izraisītu mākslīgās dzemdības un sieviete pati izdomā, paturēs vai ne. nav jau obligāti jāžņaudz nost. (t.i., man šķiet, ka vispār tā visa "pieļaujam abortu izvarošanas gadījumā" ambrāža ir nevis par tēmu "šitā kretīna gēni vairosies" bet par tēmu "tev savā ķermenī jānēsā pierādījums tam, ka tas ir noticis")

(Reply to this) (Parent) (Thread)

njā... es sapratu domu.
jautājums tad ir tikai par jaunu robežu abortiem? jo dzemdēt un atteikties no bērna jau var, ja nespēj paturēt atgādinājumu par izvarošanu.
laikam nēesmu iedziļinājusies par tām 22. nedēļām, kas tagad noteiktas likumā, kādos gadījumos izvarotas un vēl līdz 22 nedēļai nevaikušas abortu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Traumatiska šajā gadījumā var būt arī pati iznēsāšana un dzemdēšana.
Un kaut arī man pašai gribas domāt, ka es šādā situācijā (tpu, tpu, tpu!)spētu izvēlēties bērna saglabāšanu, man neliekas pareizi šādu izvēli uzspiest visām sievietēm. Resp., ja ir iestājies šāds, tik ļoti nopietns faktors, kas grūtniecību un dzemdības padara ļoti nevēlamu, ir jābūt iespējai grūtniecību pārtraukt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt ir jādod tādi gadījumi izskatīt atsevisķā kārtībā?
Redz, jo te uzreiz, manuprāt, līdzvērtīgi traumatiski gadījumi var nākt klāt rindā:
- Topošā bērna tēvs izvarojis kopīgo pusaugu meitu
- Topošā bērna tēvs noslepkavojis bērnu/sievasmāti whatever... kādu
- Topošā bērna tēvs izrādījies krāpnieks un nelietis un varmāka...

Visos gadījumos bērna iznēsāšana varētu būt traumatiska.

Te tā pati doma, varbūt sakarīgāk uzrakstīta.

(Reply to this) (Parent)

Lai arī kāds būtu iemesls, galavārdam jāpieder pašai sievietei, un nevis dīkdieņu referendumam vai Saeimas postreproduktīvā vecuma tantēm un impotentajiem onkuļiem.

(Reply to this)

Uzskats, kas pieļauj abortu izvarošanas, bet ne citos gadījumos, balstās, manuprāt, tiesībās izvēlēties vismaz VIENU reizi, respektīvi, parastos gadījumos abortus nepieļaujam, jo ir zināms, ka no seksa rodas bērni, un ka dzimumattiecības ir apzināta izvēle, kurai ir iespējamas sekas - grūtniecība. Izvarošanas gadījumā izvēles nav bijis, un tādēļ tiek pieļauta aborta iespēja kā vienīgais scenārijs, kurā iespējams paust brīvu gribu.

Izvarošana ir izvarošana arī tad, ja "kājas jau paplestas", bet konkrētais embrijs ir radies sievietes izvēles rezultātā, nevis pret viņas gribu, tādēļ abortam attaisnojuma izvarošanas sakarā nav.

(Reply to this) (Thread)

odnaka, ļoti labs punkts

(Reply to this) (Parent)

Nav jau tik vienkārši. Ja tas bērns pirms tām 16 nedēļām tomēr ieņemts abpusēji mīlošās attiecībās, bet kaut kas sašķobījies tikai pēc tam, tad sieviete jau var būt pieķērusies un iemīļojusi to bērniņu. Tādā gadījumā ir iespējams, ka riebums veidojas pret tēvu, bet ne pret bērnu. Vai arī ja vispār bērns tiek asociēts kā daļa no sievietes pašas, neatkarīgi no tā, kāda ir (ir bijusi) otra puse.
Ja jautājums ir, vai likumiski vajadzētu atļaut abortu šādā gadījumā, tad gan uzskatu, ka jā. Lai arī kopumā mana pārliecība ir tāda, ka, ja tas ir iespējams (psiholoģiski, emocionāli, finansiāli), tad tiešām labāk ir bērniņu iznēsāt un atstāt glābējsilītē vai kā citādi nodot adopcijai, jo tādējādi dzīvībai tomēr tiek dota iespēja. Man ir žēl, ka šāds variants tiek apsvērts retāk nekā aborts, jo pavisam maziem bērniņiem arī bieži izdodas veiksmīgi atrast ģimeni. No otras puses, protams, grūti iedomāties sievietes izjūtas, kad kāds viņai pajautāt "kur tad tavs mazulis?", pēc tam, kad redzējis sievieti ar lielu vēderu.

(Reply to this) (Thread)

Vot man arī ir līdzīgas domas par tēmu. Nu tipa "es neizvēlētos, manuprāt, būtu labi, ja cilvēki neizvēlētos".

Un, no otras puses, ja sieviete emocionāli jūtas tā, ka nevar un jāņem ārā, neskatoties uz visiem riskiem - kas gan es tāds esmu, lai no saviem augstajiem plauktiem un komforta līmeņa pateiktu, ka nedrīkst?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Var jau no tādas Dieva lēmēja pozīcijas uz to visu paskatīties, bet no otras puses - es kādreiz dzīvoju laukos, kur no bērniem tika vaļā ar lopu zālēm, kas domātas govs dzemdību veicināšanai, ar adatām un vēl visu ko. Viena tā bija nejauši tikusi pie dzīva brēkuļa un pēc tam viņu iemetusi verdošā ūdenī, lai tiktu no viņa vaļā un neviens nepamanītu brēkšanu. Legāls aborts noteikti ir labāk, ja jāizvēlas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

gah. Jā, tas arī ir būtisks pamatojums.

(Reply to this) (Parent)

Konkrētajā veidolā tas ir emocionāls, nevis morāls spriedums. Tas varētu būt morāls spriedums, ja tu sacītu, es tomēr domāju ka pat līdz xx nedēļai jāsaglabā sievietes tiesības izvēlēties pārtraukt grūtniecību, punkts.

Taču šajā hipotētiskajā izvarošanas gadījumā - tas vienkārši ir notikums vēlīnā grūntiecības laikā, kam nav reāla sakara ar konkrētās grūtniecības izcelsmi vai pat raksturlielumiem. Tā ir ārēju apstākļu maiņa, kur nav iespējams noteikt, vai trauma ir lielāka, ja sievieti izvaro viņas bērna tēvs, vai ja viņš to pamet vispār, vai krāpj, vai piekauj, vai ja vinš, piemēram, dzērumā izdara slepkavību.

Izvarošana ir gadījums, kam varbūt ir liela emocionāla rezonanse[ar tevi/vispār], bet NAV nekā tāda, kas to atšķirtu no visiem citiem iespējamajiem notikumiem, JA tas nav izrasījis attiecīgo grūtniecību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mmm, nē, IZVĒLE izdarīt (vai neizdarīt) abortu var būt emocionāls lēmums no sievietes puses (vai arī tu gribēji teikt, ka sievietei ir tiesības izlemt tikai tad, ja tas ir morāli, nevis emocionāli?)

bet lēmums pieļaut vai nepieļaut aborta izdarīšanu ir morāls spriedums, nevis emocionāls - pamatojoties uz sievietes/embrija/beigu galā piedzemdētā bērna iespējamajām ciešanām

Konkrēto gadījumu izdalīju atsevišķi tāpēc, ka tas ir likumdošanā ierakstīts, tb ka abortu pēc 12. ned. drīkst izdarīt tādos un tādos gadījumos, ieskaitot izvarošanu (precīzāk, pieķēru sevi pie domas, ka tā noteikti ir domāta tā izvarošana, kas to bērnu uztaisījusi, un tad sāku domāt, vai tiešām un kāpēc). Un jā, jautājumi par to, vai ir pieļaujams izdarīt abortu pēc 12. nedēļas citu iemeslu dēļ, manuprāt, arī ir uzdodami. Piemēram: sievietei ir smaga depresija, kas ārstējama ar medikamentiem, kurus nedrīkst lietot grūtniecības laikā. Vai ir adekvāti likt viņai turpināt grūtniecību, riskējot ne tikai ar smagām ciešanām, bet arī ar pašnāvību vai tās mēģinājumu; vai ir adekvāti izrakstīt viņai šos medikamentus, kas var neatgriezeniski sačakarēt bērna veselību; vai arī ir adekvāti pieļaut abortu (nosaucot depresiju par medicīniskiem iemesliem)?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es tikai norādīju, ka tavs "kas es esmu, lai teiktu, ka viņai ir jāturpina, ja ja sieviete emocionāli jūtas tā, ka nevar un jāņem ārā, neskatoties uz visiem riskiem" ir TAVU emociju projekcijas informēts spriedums, JA tas attiecas tieši un specifiski uz šo izvarošanas gadījumu (emocionāls līmenis). Ja ne, tad diskusija principā ir par vēlīno abortu izvēles kā tādas pieļaujamību (morālu spriedumu līmenis).

(Es sapratu, kāpēc izvēlējies piemēru, bet vienu brīdi likās, ka tu redzi pamatojumu abortam tieši šajā gadījumā.)

Emocionālo traumu noteikt un izmērīt nevar, mēs vai nu atļaujam šos abortus vai arī nē; izvarošana nav pēc definīcijas traumējošāka par darba zaudēšanu, vai piekaušanu, un pieņemt, ka to varētu noteikt ar likumdošanu, ka ir gan - būtu nenormāla augstprātība un papildus sieviešu ķermeņu nacionalizēšanai vēl arī noteikšana, kā sievietei ir un kā nav iespējams justies konkrētās situācijās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kāpēc lai mans priekšstats, ka man (vai jebkuram citam droši vien) nav morālu tiesību uzstāt uz cita ciešanu turpināšanu, būtu emocionāls?

vārdu sakot, ir situācija X, kas saistās ar cilvēka ciešanu turpināšanu
vai tavuprāt, ja situāciju risina, ņemot vērā cilvēka ciešanas,
tas automātiski kļūst par emocionālu lēmumu, nevis morālu? kas tad galu galā ir morāle, ja tajā neierēķinām iekšā to, vai gala rezultātā cilvēki cieš vai ne?

vai arī tu vnk pieņēmi, ka jē, honeybee izvarošanas upuris vai upurim tuvu stāvoša persona un tāpēc pēc definīcijas spēj spriest tikai emocionāli? (tādā gadījumā pilnīgi garām)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sorry, nē, tu mani pārproti, bet tas nav tik būtisks punkts, un es acīmedzot galīgi neprotu paskaidrot;

(Reply to this) (Parent)

[zemāk diskusijā jau ir notikusi attīstība, kas šo detaļu, par kuru ir pārpratums, padara absolūti nebūtisku]

(Reply to this) (Parent)

Uzdodot jautājumu par laiku pēc 12. nedēļas, var turpināt, 16. nedēļas vietā vaicājot arī par 20., 30. vai 35. nedēļu.

(Reply to this) (Thread)

Nuvot 30. un 35. nedēļā bērnu var piedzemdēt un izglābt, tā ka tas ir drusku cits stāsts. Figviņzin, kur bija tā robeža, aiz kuras bērns varēja izdzīvot - 24. nedēļa, vai.

Bet jā, jautājums ir valīds.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai tik rekords nebija 18. nedēlā dzimis un izdzīvojis...

(Reply to this) (Parent)

21 nedēļa, 5 dienas, tā man atbild mekētājs tīklā.

(Reply to this) (Parent)

īzdzīvot un dzīvot ir 2 dažādas lietas.
Lielākā daļa no 24+ nedēļās dzimušajiem ir invalīdi uz mūžu

(Reply to this) (Parent)

Nelasīju vēl komentārus, bet kadēļ tieši 16 nedēļās? un ja 22ja'grūtniecības nedēļā? Un tikko dzimušu nožņaugt, ja māte izvarota īsi pirms dzemdībām?
Es domāju, ja topoišais bērns ir procesā, t.i, pirmajās 12 nedēļās jau lemts, ka bērns dzims, tad vairs abortus nē. Ir starpība, vai grūntiecība iestājās izvarošanas brīdī, vai izvarošana (kāpēc ne kāds cits vardarbības akts?) notika jau tad, kad bērnu ir lemts dzemdēt.

(Reply to this) (Thread)

16. ned. tāpēc, ka tad LV vairs nedrīkst abortēt vnk tāpat, bet drīkst abortēt ar nopietnu iemeslu, starp kuriem minēta arī izvarošana. (tas ir spēkā līdz 22. ned., pieļauju, tāpēc, ka Latvijā tādus rekordus ar 18. ned. izdzīvojušiem bērniem īpaši neuzstāda :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai šis gadījums nebūtu likumā minētais "izvarošanas vai smagu medicīnisku komplikāciju gadījumā, ... līdz 22. nedēļai"? Vai skaitās tikai izvarošana ieņemšanas brīdī?
Iespējams, tikai manu subjektīvu sajūtu dēļ, robeža ir 12 nedēļas. Tad, kad ir placenta, embrijs nākamajā attīstīas stadijā un māte jau saradusi ar domu (nav? ceturtajā mēnesī jau vēders sataustāms)... tad abortam ne.

Jo vardarbība ģimenē, diemžēl, arī bez izvarošanas ir bieži sastopama parādība. Var jau mētei topošai riebums uznākt un 'viss, zajebala' arī bez izvarošanas. Neredzu starpību, kad varētu kad nevarētu taisīt abortu. Resp, var, līdz 12. nedēļai. Bet jau jau izdomāts, ka dzemdēs, pārdomāt jaunu apstākļu dēļ ne.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vot jā, tas arī bija mans jautājums, tieši par šo punktu.

/subjektīvi man arī 12 nedēļas ir robeža, nu labi, man subjektīvi vispār robeža ir pozitīvs grūtniecības tests, bet tas jau neattiecas uz visiem keisiem

(Reply to this) (Parent)

nē, jo tas ir arī viņas, ne tikai izvarotāja bērniņš, lai arī aborts ir pieļaujams visādās situācijās.

(Reply to this) (Thread)

oj, es taču to nebiju domājusi kā "ja tu atļausies šito veci aizstiept pie tiesas, tad mēs tev automātiski bērnu izabortēsim" :) tikai kā sievietes izvēli, vai viņa grib to bērnu paturēt vai ne.

(Reply to this) (Parent)

Manuprāt sievietei ir jādod tiesības izvēlēties jebkurā gadījumā. Un jānodrošina arī pieeja legālam abortam, kas, kā jau iepriekš tika minēts, noteikti ir labāk nekā nelegālie aborti.

No morālā viedokļa arī tēvam būtu jādod tiesības izvēlēties, bet tas ir pierādīts, ka gan bioloģiski, gan sociāli un vēl visādi citādi māte bērnā iegulda daudz vairāk nekā tēvs, līdz ar to viņas "tiesībām izlemt" arī būtu jābūt proporcionāli lielākām (te nu var uzsākt lielo villošanos par konkrētajām proporcijām un to reālo nodrošinājumu).

Tajā pašā laikā ir arī jāņem vērā, ka izvarošana ir trauma, un lēmums, kas pieņemts traumatizētā stāvoklī, iespējams, nav labi apdomāts, tāpēc pirms galīgā lēmuma sievietei ir jānodrošina atbilstoša psiholoģiskā palīdzība.

(Reply to this)