|
Aprīlis 27., 2012
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 23:34
Un, no otras puses, tas taču ir kaut kāds mūsdienu fenomens - tiekšanās vienādot "labo" un "patīkamo"? Nu, tb visādus veģetāriešus/vegānus esmu dzirdējusi, bet ļoti reti tādus, kas drausmīgi ciestu no tā, ka neēd gaļu un vēl viskautko. Cieš no citu attieksmes, no tā, ka pret viņiem slikti izturas, no tā, ka ražotāji nezin kāpēc piešauj diļļu čipšiem dzīvnieku valsts sastāvdaļas, bet no pašas izvēles neēst kaut kādu paiku necieš. (Kamēr, teiksim, alerģiskie ļaudis labprāt pasūdzas, ka drausmīgi gribētu xxxx vai yyyy, bet diemžēl nedrīkst.)
Man šķiet, ka vēl manā bērnībā tā morāle bija pilnīgi otrāda, nu, ka ir platais, ērtais un patīkamais ceļš, kas automātiski ir amorāls un ved uz elli, un ir kaut kas šausmīgi sarežģīts, neērts un sāpīgs, bet toties ļoti morāls;
vārdsakot, kautkā baigi nedzird cilvēkus, kas teiktu, nez, piem., "drausmīgi riebjas geji, bet eju ar viņiem praidā, jo uzskatu, ka tas ir morāli pareizi" vai kautkā tā, tieši otrādi, cilvēki, kas aizstāv geju tiesības, labprāt atsaucas uz visādiem krutiem un patīkamiem cilvēkiem, kas ir homoseksuāli. Nu ja nu vienīgi gavēņa laikā, kad cilvēki atsakās no tā, kas patīk (bet atsakās tak no tā, kas patīk, bet tiek uztverts kā slikts, un parasti tomēr piezīmē, ka patiesībā bez tā var iztikt un justies ļoti labi, nevis tur "āāāā bļin beigsies gavēnis TŪLĪT PAT aiziešu pasūtīšu asiņainu steiku, maukas un trīsgraudu šņabi, bet pagaidām ciešos").
/atvainojos visiem filosofijas pirmā kursa studentiem, kas šo lasa un domā tipa 'd00ch, baigais atklājums'
|
Reply
|
|
|