honeybee -

Aprīlis 3., 2012

21:26
Vot šodien sapratu, ka ar tiem lielajiem notikumiem ir tā, ka tu nekad īsti nespēj identificēties ar citiem, ja nu vienīgi stāstos (un arī stāstos tas ir tikai stāsta ietvaros un pavisam aplam)

Un tad, kad ar tevi kaut kas notiek, tad tu sāc dzīvot citā pasaulē, un to pasauli nekas vairs nevar izmainīt, tas ir reāls alternatīvais universs, kurā visi, kas nav tādi, kā tu, ir citplanētieši drusciņ
(Vai arī tad, ja ar tevi tas nav noticis, tad tie, ar kuriem tas ir noticis, ir drusciņ citplanētieši)

Tev, teiksim, nomirst māte, un tad tu dzīvo pasaulē, kurā mātes nomirst
(Vai nenomirst māte, un tu saki, nu kā, tas taču ir universāli, katram cilvēkam ir māte)
Vai, teiksim, tev ir bērns un visā pasaulē ir bērni
(un tu paskaties uz tādu, kam nav bērna, un saki, haha, wtf, tev nav bērna? TEV VĒL JOPROJĀM NAV? wtf)
Un tad tādi mazāki notikumi, kas tomēr, tomēr
Vai pasaule ir tāda vieta, kur tu savus orgānus ieliec citos, vai kur citi orgānus ieliek tevī (itkā maza starpība, bet tomēr)
Vai pasaule ir tāda vieta, kur notiek aborti, vai nav un tu nesaproti, par ko viņi tur vispār
Vai pasaule ir tāda vieta, kurā tu esi sapratis, ka tev nav draugu (un pēc tam tev var būt tik draugu, cik vien uziet, vienalga pasaule būs tāda vieta, kurā var nebūt draugu)
(Vai kurā labākais draugs var nomirt)
(Vai, teiksim, kāds var izdarīt pašnāvību, vai tas vispār ir iespējams)
Vai pasaule ir tāda vieta, kurā tu saproti, ka vairs nekad nekad tev nebūs mīlestības (vai arī pasaule ir tāda vieta, kurā tu esi reiz sapratis, ka vismaz viena mīlestība ir forever, tas nekas, ka aplam)

Kaut kādā ziņā es rakstu stāstus, lai ieskatītos tajās citās pasaulēs, kaut kādā citā ziņā ir nenormāli, nenormāli creepy kādreiz nonākt tajā pasaulē, kas ir aprakstīta stāstā (un kas tev likās, ohfuck, cik kruta es uzrakstīju to citplanētieti, tā it kā tā patiešām varētu būt)

(3 teica | man šķiet, ir tā...)