Marts 29., 2003
honeybee | 00:26 - tendenciozs & pārāk kategorisks ieraksts. nau ko bēdāt. debesis vienmēr ir ar mums. miers. cilvēks, ko mīlēt. nevajag neko vairāk; tavā dzīvē ir pietiekami daudz mīlestības, ja tu pats mīli. protams, ir labi saņemt to visu arī no ārpuses, labi, bet ne akūti nepieciešami. ir laiks, kad tev jānoslēdzas sevī kā sporai, sildot sevi ar savu iekšējo sauli, neprasot neko, it neko no citiem. tavā dzīvē ir pietiekami daudz labsirdības, sirsnības un mīļuma, ja tu pats esi labsirdīgs, sirsnīgs un mīļš. tavā dzīvē ir pietiekami daudz miera, ja tu pats esi mierīgs un rāms. un pat tad, ja kāds tevi mīl, šī mīlestība un tās izrādīšana nav un nevar būt viņa pienākums, un tu nedrīksti to uztvert kā pašsaprotamu (viss, ko tu uzskatīsi par pašsaprotamu, tev tiks audzinošos nolūkos atņemts). mīlestība ir brīnums un dāvana, nevis kaut kas tāds, par ko tu vari vienoties un pieprasīt parakstu līdz kapa malai. ļautiņi, kas ir izdomājuši laulību, ir bijuši vai nu stulbi kretīni mīlestības nostbeidzēji, vai arī merkantili par finansiālo drošību domātāji. par pareizu bērnu audzināšanu neko nepīkstu. kaut vai tāpēc, ka pati esmu audzināta izteikti nepilnā ģimenē (kā citādi tu nosauksi vecmāmiņu katru dienu, mammu reizi nedēļā un tēti reizi mēnesī?) un esmu tikai apmierināta, ka neesmu augusi modelī "paraugģimene, kas ir kopā tikai bērna dēļ un itin bieži sūkstās par savu šausmīgo kļūdu, bērnu pasaulē laižot".
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |