|
Februāris 3., 2011
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 18:42
Klau, ļauži, kas, uzzinot par kāda cilvēka nāvi, pēkšņi sākat sūroties par to, "ko visu es viņam/-ai nepateicu" un "kā mēs viņu nenosargājām" un "kā mēs viņu nesapratām" un "kā mēs viņu nenovērtējām" un citas variācijas par tēmu, kamdēļ tā? (Šis ir norm jautājums bez ironijas/sarkasma/nosodījuma, man vienkārši šitā programma nav uzinstalēta.)
Ja jūs tagad pārskaitītu visus cilvēkus, ko pazīstat, cikiem no viņiem jūs neesat pateikuši to, ko vajadzēja, cikus neesat nosargājuši-sapratuši-novērtējuši? Un par cikiem no viņiem jūs viņu nāves gadījumā izteiktu šādus tekstus?
Plašāk skatoties - šis te nožēlas/laipnības/novēlotas mīlestības vilnis - vai tas ir rituāls nomirušajam vai rituāls nāvei?
Cilvēki, kurus neesmu pietiekami novērtējusi un verbāli/fiziski samīļojusi: 3 gab., vecumā 60+, 70+, 80+. Bērēs neko tādu neteiktu, jo divās no trijām bērēm manis nebūtu (tehnisku/sociālu iemeslu dēļ), bet trešajās viss, ko es varētu pateikt, būtu dziļi emocijonāls "pizģec, dzīve beigusies", un tā jau parasti bērēs nerunā.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |