Janvāris 13., 2011
honeybee | 10:26 Un vakar es izdomāju, ka ar šodienu beigšu sevi gruzīt par visām tām muļķībām, kuras esmu kādreiz sastrādājusi (un vairs jau labu laiku nedaru). Jo pa trīsdesmit gadiem muļķību ir izdarīts tik daudz, ka mierīgi varētu pavadīt nākamos trīsdesmit bezjēdzīgā vainas apziņā. Un reku, šodien pilnīgi tā kā kaut kas ļoti smags no pleciem noņemts. Un cipars smuks, man patīk.
Vēl: mīlestība vēl joprojām ir smaržā un pieskārienā, un visi tie "es mīlu viņu tāpēc, ka viņš ir tāds un tāds" ir tikai prāta konstrukcijas, jo nevar tak atzīties, ka viss ir bioloģija un perfekti sakrītoši ģenētiskie kodi.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |