Februāris 9., 2010
| 08:55 Klau, a kaads zina pamatojumu dramatiskajai teezei, ka nacionaalaa literatuura bez drukaata literaaraa zhurnaalaa mirs leenaa naavee etc etc? Tas ir tipa ekonomisks/maarketinga funktieris, vai psiichologjisks pigors? (Vnk negribu izdariit pienjeemumus par to, no kurienes kaajas aug citu cilveeku viedokljiem.)
/sorry par translitu, lv veel nav uzbliezts uz tikko atdziivinaataa
|
Comments:
From: | fedrs |
Date: | 9. Februāris 2010 - 09:09 |
---|
| | | (Link) |
|
Jārīko aptauja rakstniekiem un dzejniekiem "Vai Tu apsolies nerakstīt, ja vairs neiznāks literārs žurnāls?"
Nēnē, jāapsolās nomirt :)
Āāā!
(Vispār jautājums nopietni tika uzdots, t.i., es točna nesaprotu un gribu saprast.)
Žurnāls ir labi, bet diez vai kādam žurnāla trūkums traucēs rakstīt vai pirkt grāmatas.
Citāts iz Nila Saksa bloga: (pārstāvēti pietiekami dažādi autori) Man personīgi šķiet, ka tādai mākslas formai kā literatūra palikt bez nevienas drukātas platformas ir visai traģiski. Varbūt pat nāvīgi. Un tas ne tikai man tā šķiet. Lūk, Arno Jundze: „Literārā mēnešraksta likvidācija faktiski nozīmē arī (..) latviešu literatūrkritikas nāvi.” Bet šeit – Aivars Kļavis: „Karogam beidzot pastāvēt tiek apdraudēts viss kultūras kopums (..), bet jo īpašs trieciens vai lēnas nāves spriedums tas ir literatūrai.” Un tagad kaut kas no manis: „Nacionālā literatūra bez sava drukātā izdevuma ir kā slēptais gejs. Tādam ir neiespējami atklāties sabiedrībā, neiespējami kļūt saprastam, vēl neiespējamāk – tapt mīlētam. Tāds ir nolemts klusai un skumīgai nīkuļošanai tusiņa tumšākajā stūrī. Tāds būs bez darba un bez izaugsmes iespējām. Tāds būs bez bērniem un bez mīļākajiem. Tāds ir glezna bez audekla. Tāds ir skulptūra garāžā un dzejolis atvilktnē. Bieži viņš ienīst pats sevi. It kā jau viņš ir, bet tikpat labi varētu nebūt. Lūk, tāds ir slēptais gejs.
T.i., visvisādi rakstnieki domā, ka sprāgs gan nost.
rakstnieki gan ne vienmēr ir uzticamākie raksturotāji ;)
Aha. "Dakter, dakter, es mirstu!" - "Izgulies, muļķi!" :)
Betnēnunopietni. Tā tak nevarētu būt, ka vesels bars inteleģentu cilvēku blēj, ka mēs visi mirsim, bet tam nav nekāda racionāla pamatojuma?
Ja tā nopietni, tad piekrītu smejmoon: reakcija visdrīzāk saistīta ar Karoga simbolisko statusu kā Latvijas literatūras, well, karogam. Kad tas gāzts, arī karavīri padodas, nosprāgst vai aizbēg.
Un runa šeit, imo, ir tieši par nacionālo literatūru, nevis nacionālajiem rakstniekiem. Tāpat kā nacionālajam futbolam ir nepieciešama valstsvienība, arī nacionālajai literatūrai vajag piramīdas virsotni, kas savāktu visu labāko, un uz ko jaunajiem teorētiski būtu jātiecas. Cita lieta, ka mūsdienās tas tā diezin vai vairs strādā.
IMO brends "visi grib tur publicēties" kā reiz varētu arī mūsdienās strādāt, un tieši drukātam izdevumam. Tikai jāuzdzen prestižu. Slinkas literatūras (khm khm) gadījumā, teiksim, superduper žurnāls, kas iznāk reizi gadā uz zelta papīra, un tajā ir nopublicēts tieši viens labākais stāsts, tieši viens vislabākais dzejolis, tieši viens vislabākais atdzejojums utt.. Un cilvēki maksā, teiksim, 10-20 latus, lai piedalītos konkursā, kura balva ir publikācija šajā žurnālā. :)
Blogs tāču arī ir žurnāls.
nav nekāds noslēpums, ka rakstītam vārdam publikācijas iespēja ir tas pats, kas gleznām iespēja izstādīties utt., bet cik saprotu, jautājums ir vairāk par to, vai nepietiek ar internetu. tad nu manuprāt, teorētiski jau būtu ok, bet praktiski vēl ne, vēl visi nav tam gatavi. turklāt internetā tas viss ir pārāk elastīgi, piem. ja nils sakss vienu dienu uzraksta "sieviete bez krūts", tad drukātā medijā viņš vairs nevar to izlabot uz "slēptais gejs" un nākas vien atbildēt par pateikto:)
Nujā, bet vai tad to drukāto elementu nevar aizpildīt 1. grāmatas (iespējams, vairāk eksperimentējot ar formātiem, lai padarītu to visu pieejamāku), 2. periodika vulgaris (kurai ir dafiga reālākas iespējas nonākt pie "visiem")?
T.i., kāpēc principiāls uzstādījums, ka vajag periodisku+drukātu+literāru? Teiksim, periodisku+literāru var uzbliezt internetā (tipa Satori), periodisks+drukāts ir prese, kas akceptē literatūras intermēdijas, drukāts+literārs ir arī grāmatas.
ja kautkas ir vienmēr bijis, un vēl radījis asociācijas, ka saistīts ar literatūru, tad tā arī veidojas cilvēku izpratne. ar domu, ja sāk raut ārā fundamentālas lietas (asociācijās fundamentālas), tad ir bailīgi. galvā.
nez vai ir skaidris, ko gribēju pateikt :) sens ir fundamentāls, jo ar to sāk veidoties asociācijas. vecums vien dažreiz ir pietiekams.
Tā kā nojaukt Ļeņina pieminekli.
Tbš psīcholoģisks iemesls. Baigi jokaini; nu, tādā ziņā, ka, teiksim, Amurikā arī patlaban notiek milzīgas un fundamentālas drukātās literatūras modeļa pārmaiņas, bet neviens neblēj, ka no šitā amurikāņu literatūra nobeigsies. Satraucas par reālām lietām tipa "autoriem eventuāli varētu ienākties mazāk ņaudiņas", bet arī saskata dažādus pozitīvos aspektus.
(Es saprotu, ka latvju literatūrai ir lielāks nobeigšanās potenciāls nekā amurikāņu literatūrai, bet ne jau plus mīnus viena drukāta žurnāla dēļ.)
gan jau kad ņū jorkers nobeigsies blēs
arī tas, ka daži blēj nenozīmē, ka nav citi, kas neblēj
Nu jājā :) Bet blēšana vienmēr ir skaļāka par klusēšanu.
nu pagaidi, varbūt tie klusie pa to laiku nodarbojas pa tēmu - literatūru raksta un tā :)
Nu es tā ceru, a to pavisam stulbi sanāk :)
| From: | celies |
Date: | 14. Februāris 2010 - 18:05 |
---|
| | | (Link) |
|
Par to, ka valsts/jaunās kultūras attiecības nedrīkst būt pēc definīcijas subsidējošas, piekrītu (t.i., tas nedrīkst būt modelis, kas tiek uztverts par pašsaprotamu no visādu zaļknābju vidus).
Par to, ka masu kultūra un "īstā kultūra" būtu pretnostatāmas un pirmā būtu nīdējama, otrā ceļama, krasi nepiekrītu. "Nācijas" kultūrai būtu dabiski jāizaug no masu kultūras, no tā, kas patiešām notiek un ir svarīgi, nevis no kaut kādām mistiskām augstienēm. Elitārā kultūra ir tas, kas iet solīti pa priekšu masu kultūrai, balstoties uz tās pleciem; elitārā kultūra bez "masu kultūras" nafig sprāgst nost.
Piemēram: LV literatūra (kurā masu kultūra tiek intensīvi nīcināta ārā, uzskatot, ka lata romānus lasa tikai idioti - un tā acīmredzami uzskata arī to romānu autori) nīkuļo, bet mūzikā (kurā ir popsa atliektiem galiem) tomēr ir riktīgi foršas blices dažādās attīstības stadijās.
Ar piezīmi, ka mūzikā cilvēki tomēr nedzīvo tikai uz KKF stipendijām. Nekad nav dzīvojuši.
| From: | celies |
Date: | 15. Februāris 2010 - 08:30 |
---|
| | | (Link) |
|
mans viedoklis drīzāk bija/ir balss no pūļa. Karogu esmu atvēris netīšām vienu reizi bibliotēkā. Neesmu ne mūsdienu LV literatūras lasītājs, ne rakstītājs. Kultūru t.sk. literatūru patērēju maz. Kāpēc tas tā, par to var runāt pie lielas tējas krūzes. p.s. par honeybee atcerējos caur asociācijām, medus vienviet citviet cibā bija pieminēts :)
Nu, tur jau tas pigors. T.i., tu noteikti ja ne patērē, tad vismaz zini šādu tādu "sūda LV popsu" un vismaz vienu LV grupu, kura tev akurāt nebesī/varētu pat patikt, bet literatūru automātā pieņem, ka nelasi (lai arī, ļoti iespējams, lasi, tikai neuzskati par literatūru).
P.S. Teu tak neviens pa galvu nedod, ka ieraksties šiten :) |
|
|