Decembris 11., 2009

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
12:16
Sapratu, kāpēc man nepatika vakardienas prozas lasījumi (vispārējais iespaids, atsevišķiem stāstiem var būt citas galvenās problēmas):
- Protagonists Ir Muļķis un/vai Kretīns. Man nav nekas pretī pret protagonistu, kurš ir dzimis stulbs un kretīns un kā nebūt vai nu apzinās/cīnās ar šo kondīciju, vai kaut kādā metafiziskā līmenī saduras ar šo problēmu, vai stāsta gaitā attaisno savu eksistenci. Bet stāsti, kuros neviens tēls nav patīkams, pievilcīgs vai interesants, un visa stāsta sausais atlikums ir tas, ka autors un lasītājs/klausītājs ir pierādījuši sev, ka ir krutāki nekā nožēlojamie parastie cilvēciņi? Nupiedodiet.
- Rišas un cakas bez citas funkcionālas nozīmes kā "zāle tagad smiesies" vai "šitais te ir simboliskais līmenis!!!"
- "Iespējams, Jūs Šo Stāstu Nesapratīsiet, Ja Es Nepaskaidrošu, Par Ko Tas Ir" motīvs ievados
- Briesmīgi neprofesionāli risinājumi tipa "un tad viņa uztaisīja tēju, apsēdās, dzēra tēju un pārdomāja, kā tas viss ir sācies", briesmīga lēkāšana starp POV (headhopping) un citi gļuki
- Tas viss vārdu-teikumu līmenī noslīpētiem stāstiem, t.i., rodas sajūta, ka cilvēks pirms pēdējās redakcijas ir pieņēmis savu stāstu kā labu esam, galvenais valodu saķīlēt. (Tas gan nav īsti korekts uzbrauciens - tikpat labi var būt tā, ka cilvēks stāsta līmeņa kļūdas ir sajutis, nav pratis izlabot, tad nu vismaz valodu dabūjis kārtībā.)

Vakardienas autori turpretī izklausījās stipri mazāk apslīpēti, bet zato dažādi (tbš nosegts plašāks spektrs) un ir tā kā cerība, ka viņi varētu stāstus pārstrādāt pēc būtības, nevis virspusēji.

Tiesa, šī vieglā aizkaitināmība no tā, ka man pašai ar visām šīm problēmām jācīnās. Un tāpēc, ka vienā vakara gaitā točna šitās pieejas bija par daudz.

(8 teica | man šķiet, ir tā...)

Comments:

From:[info]dzeina
Date:11. Decembris 2009 - 13:17
(Link)
Par vienu gan mana pārliecība nostiprinās - ja kaut ko uzrakstīšu, kas nav publicistika, bez parādīšanas tev pasaulē nelaidīšu.
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:11. Decembris 2009 - 13:19
(Link)
Aha, un pēc tam ienaidnieces uz mūžu :D
From:[info]dzeina
Date:11. Decembris 2009 - 13:20
(Link)
Par ienaidnieci uz mūžu tu kļūsi tikai brīdī, kad sūdu uz kociņa nosauksi par labu esam, un pēc tam klusiņām dūrītē ķiķināsi.
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:11. Decembris 2009 - 13:22
(Link)
*nopietnā balsī* Jā, ļoti kvalitatīvs sūds un kociņa, paskaties, kāda struktūra un cik neparasts tonis!
From:[info]slikts
Date:11. Decembris 2009 - 16:15
(Link)
es pēkšņi arī gribu izmēģināt, kā man sanāktu rakstīt stāstu
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:11. Decembris 2009 - 16:31
(Link)
Nubet mierīgi :) Labākā tehnoloģija: pateikt sev, ka tu vēlies rakstīt stāstu, nospraust aptuvenu termiņu idejas dzemdniecībai (teiksim, divas dienas), "atlaist" šo domu un vienkārši atvērties impulsiem - gan noskaņām, gan reālām konfliktsituācijām - un ļaut, lai kaut kas notiek. Tad, kad pirmā sajūta ir noķerta, pasēdēt uz tās vēl kādu brītiņu un vienā brīdī vnk piesēsties un uzrakstīt.
From:[info]slikts
Date:11. Decembris 2009 - 20:07
(Link)
ja es to darītu dienām, tā nebūtu kā spēlīte. mana vienīgā interese ir zināt, vai es uz ātru roku varētu sacensties ar tiem, kas to dara ķipa nopietni
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:11. Decembris 2009 - 22:20
(Link)
tas ir, imo, tāpat kā jebkurā citā mākslā: fīlings un čujs var būt jebkuram, tehnikas figņas - spečukiem. Bet fīlings un čujs ir svarīgs.
honeybee -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi


> Go to Top
Sviesta Ciba