|
Janvāris 26., 2009
 | 10:50 - Proof of concept
Gundars Ignats: "bez jakas" - Dienas grāmata, 2009
Reklāma Dienā (izcēlumi mani - taisnrakstā, nevis slīprakstā):
Uz ķīmisko tīrītavu tā arī vairāk neaizgāju. Aizpildīto veidlapu iemetu portfelī un aizmirsu. Lietus laikā tā izmirka, tinte izplūda, gandrīz sasmērējot darba dokumentus. Jā, starp citu, no skolu pārvaldes jau kādu laiku esmu prom, tagad strādāju Izglītības ministrijā.
Gundars Ignats (1981)
Stāstu krājums Bez jakas
NB! Stāstu darbības vietas un personāži ir izdomāti un reāli; jebkura sakritība ar reāliem cilvēkiem ir tiklab tīša, cik nejauša.
Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
1. Fakts, ka reklāmā ieliek nevis anotāciju, "par ko" ir grāmata, vai vismaz kādu atsauksmi, bet fragmentu, pēc visa spriežot, no kāda stāsta beigām, nevis pirmo grāmatas rindkopu. (Nepateiktais pasaka vairāk par pateikto, un tas nav nekas labs.)
Un, tā kā šo fragmentu es automātiski pieņemu par grāmatas etalonu (nevar tak būt, ka viņi būtu specijāli ielikuši pašu sūdīgāko gabalu, tā teikt, lasītāju biedēšanai)...
2. Autora tekstā 5 teikumos ir pieļautas 3 nepamatotas stila kļūdas ("vairāk neaizgāju", 2x vienā teikumā atkārtojas "reāli", "tiklab-cik" lietojums "tiklab-kā" vietā).
3. Nav ticamības momenta: kas tas tāds par portfeli, kurā veidlapa izmirkst tā, ka tinte var sasmērēt darba dokumentus, bet darba dokumenti acīmredzot paliek neskarti?
4. Šajā ainā nekas nenotiek un nekas nemainās, pie tam no "nekas nenotiek" uz "kaut kas notiek" būtu varēts pāriet, vienkārši izmetot ārā vārdu "gandrīz" - darba papīri ir sasmērēti, veidlapa ir atriebusies par to, ka stāsta varonis ir viņu aizmirsis, un tur jau ir drāma, maziņa, bet drāma. A tagad - nekā, paldies par uzmanību, jūs esat iztērējis savu laiku, lasot kaut ko tādu, kas neko būtisku nepasaka.
5. Pilnīgi nevajadzīga piezīme par autora dzimšanas gadu. 27/28 gadi - tas nav nekas, vecumu atzīmēt vērts tikai tad, ja autors ir zem 17 vai pāri 100 (un arī to vairāk lasītāju brīdināšanai). (Un jā, personīga sāpe par to, ka tas radījums ir piesmējis manu dzimšanas gadu :D)
6. Par "NB!" piezīmi vispār atklanos. Grāmatu lasot, es varu ignorēt šitos post-strukturālist-modernistu "paradoksus" un pieņemt tos kā nodevu laikam vai tml., bet kāda suņa pēc jāliek kaut kas tik pašmērķīgs un jēgas neapgrūtināts jau tā nelielajā reklāmas teksta laukumiņā?
Palasīju, ko citi saka:
"Gundars Ignats atbrīvo prozu no jebkuriem krāšņumiem, nobrāž to līdz fakta kailumam un pievieno personisku siltumu, panākot aizkustinošu īstenības redzējumu. Šeit valda rūpīga attieksme pret valodu [wtf????] un konceptuāla domāšana, nevis ambicioza, laikmetam izpatīkoša poza." Gundega Repše
"Saistoša jaunā literārā balss. [..] G. Ignats nepiesola glābt ne pasauli, ne latviešu literatūru. Tieši tamdēļ viņa rakstītais nav pārklāts ar bezgalīgiem dziļdomības un paštīksmīgiem savas īpatnuma apziņas palagiem." Undīne Adamaite, "Diena" > vispār otrais citētais teikums pats ir pārklāts ar "bezgalīgiem dziļdomības palagiem", tā ka teiktā efekts ir pilnīgi pretējs gaidītajam :)
(P.S. tomēr nenovaldījos, un, ja jau par velti, paprovēju kaut ko palasīt, bloody hell, ja šitais te gabals nav "ambicioza, laikmetam izpatīkoša proza" un "paštīksmīgi sava īpatnuma apziņas palagi", tad es nudien negribu redzēt to, kas tāds IR. Zato labās ziņas ir tās, ka Saksa Ārieša fragments tajā pašā satori.lv mani neizbesīja.)
Bet jūs droši, lasiet reklāmiņu, nopērciet grāmatiņu, kukii.lv esot par latu un drusciņ lētāk nekā citur (citur 10 lati), es jūtos pietiekami samaksājusi caur akcīzes nodokli.
|
Comments:
Es vispār sen esmu atmetusi centienus izprast, pēc kādiem kritērijiem tiek vērtēta latviešu literatūra. Redzot šādus jūsmīgus slavinājumus par grāmatām, pēc kuru palasīšanas man vienkārši gribas izmazgāt smadzenes ar ziepēm, rodas sajūta, ka kritiķi dzīvo kādā citā šīs pasaules sfērā.
Nuuuu, bāc, kritēriji ir "teksta paša iekšējie noteikumi" vai kautkā tā. Tbš ja cilvēks "speciāli" raksta tizlus, garlaicīgus, šķebinošus gabalus, tad kritiķis nejūtas tiesīgs pateikt, ka normālcilvēkam šie stāsti liekas tizli, garlaicīgi un šķebinoši. Kritiķis pasaka, ka doto uzstādījumu - rakstīt tizli, garlaicīgi un šķebinoši - autors realizē vairāk vai mazāk perfekti, turpinot citu tizlo, garlaicīgo un šķebinošo stāstu tradīciju kopš xx. gada, ejot yyyyy autoru pēdās.
Un beigās jāpiebilst kaut kāda pre-apokaliptiska frāze iz sērijas "ceram, ka šogad tiks uzrakstīts arī kas labāks", "ceram sagaidīt kaut ko jaunu no šī daudzsološā [mazdodošā] autora" un "interesanti vērot, kā šī tendence attīstīsies nākotnē". |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}