Novembris 8., 2006
honeybee | 15:29 Tāda mājīguma sajūta pārņem, kad zobārste satver tavu galvu un piespiež sev pie krūtīm. Un tu jūties kā Jēzus tajās gleznās, kur viņš ir noņemts no krusta un nekad neizskatās miris, tikai aizvēris acis, saliecies kādā parasti neērtā pozā un domā, kad šitais viss reiz beigsies. Varbūt nāve ir kā tā pusstunda zobārsta krēslā aizžmiegtām acīm, stingstošiem muskuļiem, neveikli atkārtu žokli un tirpstošām, nejūtīgām lūpām.
Sakodiet, parīvējiet. Tagad vairs netraucē? - Nē.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |