Marts 21., 2006

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
20:58
Un tikai pēdējās dienās es esmu nonākusi pie sapratnes, ka cilvēkam mūžā ir paredzēti tikai daži tādi draugi, ar kuru esamību var rēķināties vienmēr. Kuriem pat nav nepieciešams tevi "izprast" vai "censties pieņemt" vai tamlīdz; viņi vienkārši uztver tevi kā nevainojamu būtni neatkarīgi no tā, vai tu esi pārdzērusi jēgu un vem vīnu no ugunsdzēsēju torņa, vai staigā pa nomales ielām, nesdama cita vīrieša bērnu zem sirds, vai tu kaila guli blakus vai, gluži otrādi, pasmīkņā par jebkuru piedauzīgu tekstu, vai tu esi dzejnieks vai reklāmists vai cilvēks ar mājām bez mājām ar mīļoto bez mīļotā ar celibātu ar paviršu seksu ar bērnu bez bērna rakstošs nerakstošs jūrā krastā vientulībā klusēšanā slimnīcas palātā cigaretes galā visur un jebkur vienalga cik tuvu vai tālu vienalga vienalga.
Ir tikai daži tādi draugi - ar kuriem tevi var šķirt tikai nāve.

Un nāve var šķirt.

(20 teica | man šķiet, ir tā...)

Comments:

From:[info]redz
Date:21. Marts 2006 - 21:09
(Link)
Draugi... baaaah!
[User Picture]
From:[info]sirke
Date:21. Marts 2006 - 21:22
(Link)
taa ir
[User Picture]
From:[info]lord_andrey
Date:21. Marts 2006 - 21:26
(Link)
nu ja, to es sevišķi skarbi izjutu (un joprojām izjūtu), kad pilnībā pārvācos uz Rēzekni... bet visi draugi palika Rīgā... un daudzi līdz ar to pazuda pavisam...
[User Picture]
From:[info]sirke
Date:21. Marts 2006 - 21:39
(Link)
iistie paliek :*
[User Picture]
From:[info]lord_andrey
Date:21. Marts 2006 - 22:11
(Link)
pārāk abstrakti... īstie var arī palikt... bet ja draugs ir tikai "sirdī", bet sirds ir tālu un gadiem netiekas, tad jautājums, kāda jēga no šādiem draugiem un vai tā viņus vispār var dēvēt?
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:21. Marts 2006 - 22:02
(Link)
Nē, ir drusku citādi.
Kad draugs ir, kad viņš eksistē, tad nav tik šausmīgi svarīgi satikt viņu katru nedēļu, katru mēnesi - galvenais, ka viņš ir kaut kur, ka tu jūti viņa klātbūtni & zini, ka... nu jā, ka viņš vienkārši ir. Ar to pietiek. Tas vienkārši ir tik sasodīti daudz. Bet, ja zini, ka nesatiksi viņu dafiga ilgi, kādus gadus 50 vismaz, reāli droši vien 60 vai pat 70, un arī pēc tam jau nevar zināt, kā tas viss ir iekārtots...
(nekromantija sāk kļūt cilvēciski ļoti saprotama parādība)
[User Picture]
From:[info]lord_andrey
Date:21. Marts 2006 - 22:12
(Link)
nu jā... arī... bet arī sk. iepriekšējo komentāru...
[User Picture]
From:[info]white_shadow
Date:22. Marts 2006 - 00:06
(Link)
Nu nez. Ja izņemam ārā visas asociācijas, kas saistās ar vārdu "draugs", tad pēc šī apraxta tāds draugs ne ar ko neatšķiras no "tāda" ienaidnieka. Reti kurš "vienkārši uztver". Auuuuuuu.
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:22. Marts 2006 - 00:09
(Link)
par to jau ir runa, ka reti kurš. "draugs" ir vienkārši pēc būtības tuvākā asociācija, kādu es varēju atrast.
[User Picture]
From:[info]white_shadow
Date:22. Marts 2006 - 00:12
(Link)
mjā, &es tev vēlreiz, pēc ilgiem laikiem, atgādinu par Eques ;)
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:22. Marts 2006 - 08:06
(Link)
mhm, es jau ar viņu pirms kāda laiciņa runāju. pabakstīšu vēl (apsolu) un tad likšos mierā ;)
[User Picture]
From:[info]white_shadow
Date:22. Marts 2006 - 09:33
(Link)
aha, mani jau intereseē, kāda bija viņa reakcija.
[User Picture]
From:[info]deep
Date:22. Marts 2006 - 01:27
(Link)
man ir divi taadi. un taa ir lielaakaa bagaatiiba.
From:[info]makmerfijs
Date:22. Marts 2006 - 08:46
(Link)
Un draugi, kuri tevi shkjir no naaves :P
From:[info]inx
Date:22. Marts 2006 - 09:28
(Link)
un vai tiešām tādi draugi sapratīs jebkuru manu dīvainību? es gribu teikt - ja viņi nesapratīs vai nepieņems kaut ko, kas manī ir, tad viņi nav draugi?
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:22. Marts 2006 - 12:48
(Link)
"Sapratne" ir stiepjams jēdziens. Es, piemēram, nekad neesmu sapratusi (un laikam arī nesapratīšu), kā vīrieši izjūt orgasmu, bet tas man netraucē draudzēties ;)

Bet... Nu, tas par ko es runāju, laikam pat neiekļaujas jēdzienā "draugs". Jo lielākā daļa draugu mums ir uz kādu noteiktu dzīves posmu. T.i., ir draugi, ar kuriem aiziet iedzert, kad ir besis un izmisums, un ir draugi, ar kuriem ģimenes lokā spēlēt Katanas ieceļotājus, un tas ir normāli - lielākā daļa cilvēku pieņems tikai kādu daļu no tevis un, ja šī daļa nozudīs vai panīks, tu viņiem nebūsi vajadzīgs (un tas pats attiecas uz tavu attieksmi pret citiem).
Tādi, kas ir un paliek tavi draugi jebkurā situācijā - viņu vienkārši ir pārāk maz un viņi ir pārāk unikāli, lai viņus varētu pieņemt kā standartu. Jo es pieļauju, ka daudziem nav pat viens tāds.
[User Picture]
From:[info]savaadaisu
Date:22. Marts 2006 - 12:27
(Link)
Pavasara nogurums un paardomas?
hmmm ...
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:22. Marts 2006 - 12:49
(Link)
Nē.
Drīzāk esmu pietiekami stipra, lai paskatītos acīs tam, kas ir noticis.
Ai, ko nu tur daudz.
[User Picture]
From:[info]kyrie
Date:23. Marts 2006 - 04:33
(Link)
Ugunsdzēsēju tornis.

Bet vispār, ej galīgi, es nezinu kā tev tas sanāk. Tev ik pa brīdim, reizi pāris mēnešos, gadās uzrakstīt precīzi vārds vārdā to ko es domāju. To, ko es drošvien uzrakstītu, ja mācētu ievārdot. Tur pat nav runa par izpratni vai līdzīgām domām, mēs taču pat neesam tik līdzīgi domājoši cilvēki; un tomēr gan ideja, gan līdznākošās emocijas man skatās pretī no monitora līdz sīkākajai detaļai. Tādas lietas, ko iekopēt pildspalvā un savā papīra dienasgrāmatā kā savas. Varbūt arī internets ir sviests, kā man bieži šķiet, bet kaut vai tikai šī viena fakta dēļ..

Un attiecīgi arī man nekad nav ko piebilst, vienīgais ko es varu pateikt ir "Jā, es arī tā domāju".
[User Picture]
From:[info]kyrie
Date:23. Marts 2006 - 04:36
(Link)
Īstenībā es gribēju pateikt ka mani ļoti aizkustina tas ko tu saki/domā/ietērp vārdos tikai tāpēc vien, ka tas atspoguļo to, kas jebkurā citā situācijā dzīvotu tikai manā galvā.
honeybee -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi


> Go to Top
Sviesta Ciba