Nē, varbūt tikai attiecībā pret kādiem konkrētiem cilvēkiem, kad esmu kaut ko "sliktu" izdarījusi.

(Reply to this)

nē, varbūt retu reizi izdodas pašam sevī ieskatīties - uz pāris sekundēm +/-.

kur ir problēma? ja tev šķiet, ka tevī ir kas tāds, ko citiem nevajadzētu zināt (objektīvi trūkumi/whatever), tad var noņemties ar sevis pilnveidošanu.
ja pieņem, ka daži subjekti var būt noskaņoti izmantot intīma raxtura informāciju pret tevi (ļoti ticami), tad... well, mans instinktīvi "ieraudzītais" atrisinājums sastāv lielākoties no uguns un gaismas ;), varbūt derētu to noformulēt tā - vajag pacelt savu "līmeni" tā, lai būtu pāri jebkādām ikdienā sastopamām briesmām.

(Reply to this) (Thread)

nu, problēma ir apmēram tāda pati, kādā būtu, ja es kādā rītā konstatētu, ka visas manas drēbes ir caurspīdīgas. ne bailes, ne kauns, bet elementārs mulsums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mm, man tomēr šķiet, ka mulsums ir bailes/kauns/vaina vieglā formā. Varbūt nevis pašas šīs sajūtas, bet to iespējamības apziņa. ..vai arī pārsteiguma sekas, hmm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nujā, bet ļoti vieglā, varbūt pat patīkamā formā. nelielās devās visas nepatīkamās emocijas ir baudpilnas.

(Reply to this) (Parent)

Tāda caurspīdība? Nekad.

Lai gan ņemot vērā, ka es vairumu laika nez kāpēc jūtos neredzama pārdzīvoju pārsteigumu katru reizi, kad izrādās, kāds mani ir pamanījis... kur nu man līdz caurspīdīgumam.

(Reply to this) (Thread)

man arī kādreiz tā likās. Ko nu es, mani jau tāpat neviens pat nepamana. līdz brīdim, kad atklājās, ka priekšniecība cītīgi seko līdzi manām garastāvokļa svārstībām, apjautājoties, vai viss ir OK... un priecājoties, ka mans skats uz dzīvi ir kļuvis gaišāks. a man vislaik likās, ka Neviens Neredz, Kā Es Ciešu :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man liekaas ka ar katru gadu caurspiidiigaaks netik es, viss! un tajaas reizees, kad man licies ka Cieshu viens.. vienmeer beigaas kauns.

(Reply to this) (Parent)

secinājumi ala 'priekšniecība seko līdz' manī izraisa pamatīgu baiļu lēkmi un vēlēšanos kādu laiku izvairīties no sabiedrības.

Hmm, tas laikam atbild uz tavu pirmo jautājumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, gudri viņi ir vismaz tajā ziņā, ka nebāžas man virsū tad, kad es esmu gatava uzcirst galdā atlūgumu, bet apsveic ar atgriešanos tad, kad viss ir OK. Man tikai drusku biedē tas brīdis, kad kolēģi mani no rīta sāks apsveikt ar labu seksu - jo man šķiet, ka tieši šo parametru jau nu toč var no sejas nolasīt... :D

(Reply to this) (Parent)

uz vienas rokas saskaitāmas reizes,kad es varētu teikt, ka man it kā spīd cauri - tad, kad man liek melot. Tie ir tādi baltie, ar mani nesaistītie meli, kaut gan migla ap tiem tāpatiņ ceļas...

Nju. Pēc-laba–seksa seju var redzēt:) Tad acīs ir tāds īpašs spīdums un seja tāda apgaroti laimīga!:) Es domāju, ka tā tam jābūt!

(Reply to this)