Jūnijs 12., 2005
honeybee | 10:33 Laiks ir savērpies, un man vairs nav tajā vietas. Es esmu mierīga un mēma, un tikai čaumaliņa palikusi realitātē. Jo mazāk pūļu man jāpieliek, lai būtu, jo mazāk es šeit esmu. Ir labi, kamēr pavadiņa nav par īsu. Tik ilgi ir labi. --- Starpcit, konstatēju, ka dzeršana, kurā neiesaistās ne emocijas, ne intelekts, man liekas pilnīgi bezjēdzīga nodarbošanās. Man patīk tie brīži, kad atveras emocionālās slūžas un es tās neturu ciet, un man patīk tie brīži, kad pēkšņi sagriežas ritenīši, un prāts sāk strādāt ar plašāku atvēzienu (aplamu, bet plašu). Viss, kas ir pa vidu, viss, kas ir kontrolēts un precīzi virzīts, mani neinteresē.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |