Marts 30., 2005
| 23:29 atradu dažus dzejoļus, kas rakstīti pirms vairāk kā pusgada. tīri vai uz skumju parāva.
* es tevi neatceros. kad mēs satiksimies, es tevi nepazīšu. es neatceros tavu acu krāsu, tavu lūpu formu. es neatceros tavu žestu, turot cigareti, un vai tu vispār smēķē. es neatceros, kā tu apklusti, kā smaidi. es neatceros, kā tu gaidi alu, vai tomēr viskiju? vai vermutu? vai šņabi? es neatceros tavu ādu, es nepazīstu tavu matu krāsu. es neatceros vairs, kā tevi sauc.
Tev taču bija vārds?
* es tikai aizgriezos, un klusi uzliesmoja iela, sienas kļuva papīrs. mēmi kusa logu stikli, kāds iekliedzās un krita, kāds aizsvilās, un uzšvirkstēja mati un zilām lūpām uguns viņu skūpsta - es tikai novērsos. es tikai neredzēju cik gaišas dūmu vērpetes ir tavas acis
|
Comments:
jā, tāpēc ka sadomātāks nekā pirmais. |
|
|
|
Sviesta Ciba |