varbūt neveselīga ziņkāre, bet pilnīgi sagribējās to stāstu izlasīt.

(Reply to this) (Thread)

ziņkāre ta veselīga, bet nedomāju, ka tas būtu īpaši korekti. galu galā es te skaitos literatūras recenzents, nevis praktizējošs psihiatrs :/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

šī literatūra nav/nebūs kkur pieejama plašākām masām?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

domāju, ka nē. te tomēr nav nekāds freak show.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tak ne jau tavā žurnālā, bet hmm.. nu kur cilvēki parasti savus darbus publicē, vai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ar "te" es domāju "pasaulē" vai kaut kā tamlīdzīgi.
nu nav jau tur nekā tāda. vienkārši sajūta. piemēram, šitāds teikums:
"Tikai kā dobjš, skaļš atmiņu mezgls galvā pulsēja it kā pa miglu, it kā īstenībā dzirdēti vārdi, kuri sastādīja savdabīgus teikumus, ticot vēl īsti nezinot kam, kaut kam šai brīdī pārkarsušajās smadzenēs uzņemtajam mistiskumam."
vai arī
"Vēsais gaiss, saules siltums un spirgtais ūdens bija atdzīvinājis Antā cilvēka jūtas, visi taustīkļi juta vēl ko vairāk par tīrību, skaidrību, mieru, tie jutās bezspēcīgi bez barības, kuru jāsaņem visiem dzīvajiem radījumiem uz pasaules."
Tādā garā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vai pasaule ir vai nav freak show, par to vēl varētu pastrīdēties, bet nu ok :)
sajūtu uztvēru.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir, ir freak show. Es tikai negribētu būt tas, kas popularizētu šo attieksmi.
Betnujā. Whatever. Sasodīti grūti novilkt robežas starp "vērošanu" un "lūrēšanu", "apspriešanu" un "aprunāšanu" utt.

(Reply to this) (Parent)

es tev iesaku palasīt Jāni Einfeldu. teiksim grāmatu "pornogrāfisko bildīšu tirgotājs". tur, neskaitot acīmredzamu klīnisku ainu, ir arī izcila spēle ar valodu. un vispār, jā, es Einfeldu uzskatu par labu rakstnieku.

(Reply to this) (Parent)

Ui, pēdējā laikā kaut kā nav sanācis ar sevīm parunāties, bet bērna dienās bija ļoti garas, šausminošas diskusijas ar aizmugures, atejas, tumsas un citiem dēmoniem. Atceros, ka man viens kaimiņš jautāja kāpēc es ejot pa mežu uz mājām visu laiku it kā dejoju, it kā šķībi pārvietojos, visu laiku runāju. Ko man viņam bija atbildēt, tāpēc, ka ja es nedejošu un nerunāšu aizmugures dēmons mani apēdīs.

(Reply to this) (Thread)

Zupčik, a kur Tev radās dēmona jēdziens un vārds?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Da kā lai es to zinu, bērnībā tāds bija un viss. Neba jau es toreiz sevišķi domāju par to vai vārds dēmons viskorektāk apzīmē tādu iekšējās pasaules izdomāto tēlu. Bija tāds mūdzis, kas padarīja dzīvi interesantāku.

(Reply to this) (Parent)

aizmugures dēmons, tas i riktīgi labi :)))
man, starp citu, arī panika allaž saistās ar aizmuguri - ne jau tikai tas, ka es sabijusies nevaru gulēt ar muguru pret istabu, bet arī tad, kad guļu uz muguras vai pret sienu, man liekas, ka kāds k-ko izdurs cauri gultai/sienai.
lai gan tagad panika izpaužas citādi, iedomu dialogos un šausminošās nākotnes ainās, un fiziski man visvairāk ir bail no nemitīgas vemšanas un nekontrolējamiem drebuļiem (tik ļoti bail, ka nelabi kļūst un viss augums dreb ;))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, mugurpusē viņš reizēm stāv. citreiz sajūta, ka uz pleca. citreiz ar perifēro redzi var redzēt.

(Reply to this) (Parent)

man akal likās, ka man tas aizmugures dēmons manus garos matus nogriezīs, kamēr es uz tualeti pa kordoru skrienu

(Reply to this) (Parent)

man arī ir bail pagriezt muguru pret istabu, tādejādi padarot sevi neaizsargātu. Kad biju mazāka, baidījos gulēt atsdedzot ķermeni, ietuntulējos segā, baidījos, ka vampīri nesakož (ilgi, ilgi ticēju to esamībai, reiz pat domāju, ka viena tante ir TAS).

Un fiziski es baidos no vemšanas, ikreiz, kad jūtu, ka paliek slikti (kaut nedaudz), sāku raustīties, raudāt un psihot. Imho cik reizes neesmu šitās psihošanas dēļ uz slimnīcu vesta :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, faktiski es nebaidos no vemšanas kā tādas. man ir bail no tām reizēm, kad es sāku un nevaru apstāties, un solos sev nekad-vairs-nedzert, baisi vienkārši. iespējams, tāpēc es dzeru salīdzinoši maz (pareizāk, pielejos salīdzinoši reti) - jo reizēm organisms izstrādā tādus jokus, ka pavisam jocīgi kļūst.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es baidos no vemšanas kā tādas, tādēļ arī nekad nav nācies pielieties līdz vemšanai (kontrolēju sevi baiļu dēļ). Nez vai kāds vēl ar mani kopā iedzertu, ja es paliktu bāla, psihotu un pieprasītu, lai mani ved uz slimnīcu :)


//btw, es aizvakar atcerējos par Ra-te-mū-mu. Atceries tādu zvēru? :))))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jājā, bija tāds gan :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jāsaka gan, ka atmiņas diez ko labas nebija, jo biju pamaza, ārā bija karsts, saldējuma man nebija un es gribēju spiegt :)

(Reply to this) (Parent)

es arī runāju ar sevi, ejot pa ielu, man liekas, tā taču nau nekāda nenormālības pazīme, ne?

(Reply to this) (Thread)

nu kā lai es to zinu? droši vien vieglas nenormālības pazīme tā tomēr ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nez kapēc es iedomājos, ka Tu to varētu zināt :)

(Reply to this) (Parent)

Ar normālību taču neviens nelepojas, vai ne?

(Reply to this) (Thread)

ar šāda veida nenormālību (t.i., tiešām psihisku slimību, nevis stilīgu deviāciju) arī neviens nelepojas.
atskaitot vienu man zināmu džeku, kurš jūsmo par savu šizofrēniju. un arī tas notiek visai maskētā formā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vilcēns, ja?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā.

(Reply to this) (Parent)

Kā atšķirt stilīgu novirzi no psihiskas slimības? Un kā, galu galā, zināt, kas ir psihiska slimība un kas ir normālība. Ar domu, ja visi būtu šizofrēniķi, vai par nenormālajiem uzskatītu nešizofrēniķus?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, ja šizofrēniķi savā starpā spēj saprasties, tad jā. šajā konkrētajā gadījumā par "stilīgu novirzi" es saucu atšķirību no pārējiem, kas tomēr lielākoties netraucē kontaktēties un tikt vairāk vai mazāk saprastam. par psihisku slimību - aiziešanu savā pasaulē tik tālu, ka kontakts ar "normālajiem" kļūst praktiski neiespējams. tāpat arī ar šizofrēniju - kamēr cilvēks ir vienkārši šizoīdā tipa pārstāvis (kā, piemēram, es), tikmēr viņš ir diezgan kruts eksemplārs (spēj atrast risinājumus, kurus normāli domājošs cilvēks neatrastu - un tā tālāk), bet, kad viņš jau ir aizgājis pavisam savā pasaulē, tad vairs nav iespējams sniegt pārējiem sevis sasniegto, jo ir pārrauti gandrīz visi saprašanās pavedieni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmm, incanti. Un ko lai iesāk ar nešizoīdiem, kas nekomunicējas ar pasauli? Šā vai tā, šķiet, ka atšķirība starp normālajiem un slimajiem ir kaut kas tāds, ko nosaka ar čuju, ņuhu un poņu, nevis prātu un definīcijām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tb - kādi nešizoīdi, kas nekomunicējas ar pasauli? ko konkrēti tu biji domājis?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai ir iespējami garīgi neslimi cilvēki, ar kuriem nav iespējams kontaktēties un saprasties?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

šeit nav runa par dziļāka līmeņa kontaktu - tāds vispār izveidojas tikai ar dažiem (tiem, kurus reizēm sauc par "dvēseļu radiniekiem"). runa ir par elementāru kontaktu, kas balstās uz nerakstītu vienošanos par to, kas ir kas - reku, šitā ir maize, nevis citplanētietis, un maize ir paredzēta ēšanai, nevis likšanai uz galvas, un, ja es lieku maizi uz galvas (teiksim, kā Salvadors Dalī), tad es to daru, skaidri apzinoties, ka apmainu vietām maizes un cepures funkcijas.
iespējams, psihisko veselību raksturo tas, ka cilvēks ir spējīgs ne tikai dzīvot savā pasaulē, bet arī izjust citas pasaules, iedomāties sevi tajās. saprašanās būtība vispār ir iekš tam, ka tu iedzīvojies otra cilvēka pasaulē, daļēji redzi to ar viņa acīm, tomēr saglabājot arī savu pasauli. piemēram, tu lieto vārdu "interesanti", es (savā pasaulē) to parasti izsaku kā ironisku vai vēsu tekstu (tipa "interesanti, bet ne vairāk", "interesanti, bet nepareizi"), tomēr esmu spējīga aptvert, ka tu ar vārdu "interesanti" apzīmē kaut ko tādu, kas tevi aizrauj un liek domāt. tad, kad savstarpēji saprotamo vārdu ir pietiekami daudz, cilvēki spēj kontaktēties. ja gandrīz katrs vārds tiek tulkots krasi atšķirīgi no tā, kā tas ir pateikts, tad kontakta nav.
protams, tieši tāpēc cilvēki, kas ir galīgi aizgājuši pa pieskari, mūs biedē (vai vismaz mani): jo mana nespēja iedzīvoties viņa pasaulē liek man domāt, ka varbūt es esmu tā, kas ir jukusi. ja pasaulē būtu tikai divi cilvēki - viens normāls un otrs šizofrēniķis, tad nebūtu iespējams pateikt, kurš ir kurš, precīzāk, abi būtu nonākuši šizofrēniķa pozīcijā. savukārt, ja pasaulē būtu pieci cilvēki, no kuriem trīs nespētu kontaktēties ar pārējiem, bet divi spētu kontaktēties savā starpā, tad šie divi būtu normāli un tie trīs - šizofrēniķi. ja trīs spētu kontaktēties savā starpā un divi-savā, bet abas grupas nebūtu spējīgas saprasties, tad par normāliem būtu jāatzīst visus, bet tos trīs - par "normālākiem" nekā tos divus. un tā tālāk. (tāpēc arī tie sasodītie dzīvās ētikas mācības piekritēji, kas normālam cilvēkam liekas pilnīgi šīzi, būtībā ir normāli, jo savā starpā viņi saprotas. tikai viņu "normalitāte" ir zemāka nekā normālcilvēku normalitāte. tāpēc arī es esmu normāla, lai arī liela daļa cilvēku diez vai saprastu to, ko es šobrīd vervelēju, bet ir daži, kas tomēr saprot (ja pacenšas izlasīt). tāpēc, teiksim, Jānis Steiks (ja esi dzirdējis par tādu burvīgu dzejnieku) savā laikā bija pilnīgi jucis, bet tagad ir tīri normāls vecis, protams, ne pilnīgi normāls, bet tomēr - normāls. tāpēc normāls ir arī Einšteins, kuru saprot tikai daži kadri. Kaut kā tā. (Kā redzi, ļoti aptuvena sistēma, bet "normalitāte" jau pēc definīcijas ietver sevī aptuvenību, jo "normalitāte" ir tieši atkarīga no tā, kāda sabiedrība tiek apskatīta; normāls vikingu laika vikings šodien būtu pilnīgi traks tēviņš, tāpat kā es vikingu sabiedrībā tiktu uzskatīta par absolūti nenormālu būtni.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sasodīti incanta pieeja problēmai. Īsi varētu tekt: jo ar vairāk cilvēkiem esi spējīgs saprasties, jo normālāks esi:) Nja, un varam populāciju sadalīt vairākos savstarpēji saprotošo normālo klāsteros. Tas varētu nostrādāt:)
Pēc šadas sistēmas izriet, ka priekš manis ķīnieši ir gandrīz nenormāli, jo varu ar tiem saprasties tikai diezgan neuzticamā un dažādi interpretējamā zīmju valodā. Mja, tas ir tuvu īstenībai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, attiecībā uz ķīniešiem nevajadzētu tomēr sajaukt zināšanu trūkumu (t.i., ķīniešu valodas nepārzināšanu) ar kultūras atšķirībām. Pirmais neko neliecina par mūsu psihiskās veselības problēmām, tikai par neizglītotību (kamēr nespēja iemācīties ķīniešu valodu, nevis vienkārši slinkums/nevēlēšanās jau nozīmētu zināmus psihiskus trūkumus). Kultūras atšķirību neizprašana ir cita lieta - piemēram, es kaut cik saprotu, ko nozīmē, ja ķīniešu grāmatā rakstīts "Tev nepieciešama dzeltenas govs pastāvība", kas liecina par manu spēju kaut cik iedzīvoties viņu kultūrā. Lai arī zināšanas un izpratne ir savstarpēji saistītas, t.i., neiegūstot zināšanas, tu nevari gūt iespēju izprast.

Bet man liekas interesantāka cita nianse: ka 100% psihiski vesels cilvēks (neiespējama radība, bet tas netraucē teoretizēt) būtu spējīgs iejusties jebkurā pasaulē, t.i., arī pilnīga šizofrēniķa pasaulē. Kas nozīmē to, ka viņš būtu spējīgs runāt pat ar cilvēkiem, kas gadiem ir kontaktējušies tikai ar citplanētiešu balsīm savā galvā, un izprast viņus. Protams, pirmā doma - ka šāds cilvēks ātri vien sajuktu prātā. Kādā veidā? Pārāk dziļi ieejot otra cilvēka pasaulē un vairs netiekot no tās ārā (tāpat kā, teiksim, sektanti ieiet kaut kādā savā pasaulē un netiek no tās ārā). Kas perfekti izskaidro to, ka par šizofrēniķiem bieži kļūst visnotaļ izcili cilvēki - jo viņiem piemīt spēja ieiet citā pasaulē, bet pietrūkst spējas tikt no tās ārā un nokļūt atpakaļ normālcilvēku pasaulē. No kā izriet, ka psihiskā veselība faktiski sastāv no diviem komponentiem - pirmkārt, ļoti attīstītas empātijas, un, otrkārt, ļoti spēcīgas psihiskās noturības, kas ļauj staigāt arī pa plānu un lūstošu ledu. - Jā, labs salīdzinājums, cilvēce kā milzīgs ledus gabals, no kura atlūst kaut kādi fragmenti, "ledus kontinenti" - tie ir normālcilvēki, "salas" - nenormālie (jo mazāka saliņa, jo nenormālāks cilvēks), bet psihiski vesels cilvēks ir tāds, kas spēj pārkāpt pāri plaisām, kas šķir vienu ledus gabalu no otra.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Zināšanu trūkums un kultūru atšķirības ir viens un tas pats, t.i., tāpēc jau ir pamanāma kultūru atšķirība, ka vienas kultūras pārstāvjiem nav zināšanu par otru kultūru. Ja tev ir kaut kādas zināšanas par citu kultūru, tad tu jau savā ziņā esi šīs kultūras pārstāvis. Tomēr piekrītu, ka ir svarīgi izšķirt nezināšanas iemeslus.
Ledus gabali - lielisks salīdzinājums:) Varētu vēl piebilst, ka šo salīdzinājumu, šo modeli var attiecināt uz normālību visai plašā izpratnē, ne tikai saistībā ar psihisko veselību, bet arī attiecībā uz modi, reliģiju, filzofiju vai muzikālo gaumi. Kaut vai ņemsim par piemēru snovbordistus, kas no sākuma tika uzskatīti par trakajiem, bet tagad, kad snovborda piekritēju netrūkt, tie tiek uzskatīti par tikpat normāliem cilvēkiem, kā slēpotāji.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

var zināt, bet nesaprast. es arī zinu diezgan daudz par Dzīvās Ētikas mācību (savulaik lasīju grāmatiņas un tā), bet tik un tā šī pasaules uztvere man ir pietiekami sveša. vai arī tu, piemēram, pietiekami daudz zini par, teiksim, sātanismu, bet tomēr nevari iztēloties sevi kā tādu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, būs vien jāpiekrīt:)

(Reply to this) (Parent)