Pretīgi...

(Reply to this)

mjaa. nu ja - stulbi, bet pirmo izlasiiju polla postu. bet tad nee - es nepaturu savaa tuvumaa cilveekus, kas man nepatiik. pat ja man paar kaadu nabadzinju ir vara, man vienalga vinjsh pats arii patiik. un taapeec man buutu suudiigi, ja vinjsh no manis aizietu.
vooot.

(Reply to this) (Thread)

nu, tas jau atkal ir jautājums par to, vai viņš tev patīk tāpēc, ka sagādā tev patīkamās varas emocijas vai pats par sevi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

patiik pats par sevi. citaadus cilveekus es izvairos ap sevi tureet.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)
nujā, man jau ar tas liekas normāli. lai arī jāsaka, ka tomēr kontaktējos arī ar tādiem, kas ne pārāk patīk un it kā nav nopietna iemesla kontaktēties. un ar tādiem, kas kādreiz ir patikuši, bet tagad vienaldzīgi - vienkārši inerces pēc.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nez, man kaut kaa ar taadiem aatri vien pazuud kontakts un ir miers. varbuut, ka es pat neapzinaati un netiishi, bet izvairos no vinjiem.

(Reply to this) (Parent)

Esmu paturējusi cilvēkus pret kuriem esmu vienaldzīga, nezinu cik daudz ietekmes dēļ, drīzāk parāk daudz ārēji saistošo faktoru (skola/organizācija/draugu kompānija) + kautkāda cilvēciskā klikšķa dēļ. Lai gan jautājums par "draudzību" šajā gadījumā ir apšaubāms, un atkarība nerodas. Nekad neesmu mēģinājusi šādas attiecības izraisīt apzināti, jo tomēr necik patīkami tas nav.

Bet ja cilvēks man ir nepatīkams, tad gan neredzu nekādu iemeslu uzturēt kontaktus. Un ņirgāties par personāžiem kurus pats sauc par saviem draugiem vispār ir absurdi un pašnoniecinoši.


ps. saņēmi meilu?

(Reply to this) (Thread)

saņēmu. šas atbildēšu.

(Reply to this) (Parent)

Ir gadījies paturēt (?) kādu cilvēku tieši tevis aprakstīto iemeslu dēļ. Precīzāk - vēlmes pazemot/aizvainot šo cilvēku. Protams daudzu pēdējo mēnešu laikā nav neviena šāda...gadījuma, bet tolaik bija tā, ka kāds cilvēks, meitene, mani burtiski dievināja, bet man viņa diezko nepatika, jo bija sastrādājusi šādus tādus sūdus, kas kādu laiciņu atpakaļ pamatīgi iedragāja manu dzīvi. Notēloju, ka esmu visu piedevusi. Klausījos viņas noslēpumos, ļāvu viņai kunkstēt uz sava pleca, bet viņai aiz muguras to visu izklāstīju tai personai, kura dēļ viņa tā raudāja. Ar to personu arī kopistiski ņirgājāmies. Sarunāju viņai randiņu no sērijas - viņš tevi grib satikt, bet kamēr viņa gaidīja kafejnīcā es ar to personu ķiķināju aiz stūra.


Eh jā...nejauki.

(Reply to this) (Thread)

un beidzās tas tā, ka mana nepatika pret viņu kkā pārgāja, iestājās vienaldzība un tad ar vairs nekādas jēgas par viņu ķiķināt nebij. Pārtraucu ar viņu kontaktēties un viņa vēl līdz šim mirklim nezin, ka es tā izrīkojos. Un labi, ka tā.

(Reply to this) (Parent)

zini, saprotu tevi. man arī reizēm ir sasodīta vēlme sāpināt & pazemot cilvēkus, kas mani ir tādā vai citādā veidā traumējuši. tikai nekad es neesmu spējusi noturēt šo līniju īpaši ilgi, pašai kļūst šķērmi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

zemee nomests laiks sevi zzeelojot,jebkursh paaridarijums nak kaa maaciiba.klasiik-shkjeermi no savas astes.

(Reply to this) (Parent)

Nu tajos laikos jau arī vakaros domāju par to, cik nepareizi daru un cik stulbi tas cilvēks justos, ja patiesībā zinātu.

eh un tavā aptaujā atbildēju 3-5. Ar tiem ir cits, vēl dumjāks, gadījums. Ir cilvēki, kas man ir vajadzīgi, lai izceltos. Neglītāki, stulbāki cilvēki par mani, kurus neciešu ne acu galā, bet visur vazāju līdz, lai uz viņu fona apkārtējie pamanītu manas labās īpašības (pati esmu visnotaļ kompleksaina, tādēļ arī tā)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nujā, es arī pazīstu vienu cilvēciņu, kam pašapziņas celšanai nepieciešams regulāri kontaktēties ar stulbeņiem. kādu brīdi es izmisīgi mēģināju saprast, ko viņš tajos tādu ieraudzījis. pēc tam es gāju cauri diezgan smagam posmam, kad izdarīju loģisku secinājumu, ka "cilvēks ir tāds, kādu sabiedrību viņš sev izvēlas" un nospriedu, ka šis cilvēciņš tāds pats idiots vien ir, tikai prasmīgi maskējas (vai, precīzāk, es esmu bijusi pārāk stulba, lai to pamanītu). un es vēl joprojām brīnos, ka es dadzīvoju līdz brīdim, kad sapratu šo sistēmu un iemācījos pārāk neņemt to galvā.

// OK, šajā gadījumā vārdu "stulbenis" un "idiots" vietā būtu jāliek citi epiteti, bet man slinkums domāt kaut ko precīzāku. plus vēl tas sanāktu pārāk precīzi ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

eh, taisnība tev arī ir (es tomēr neatzīstu sevi par stulbu esam). man tas liekas, ka vairāk saistās ar to, ka esmu imho kompleksaina un nespēju vispār ar sevi sadzīvot. šim dvēseles stāvoklim nāk arī šādas patīkamas fīčas klāt. vēl kā nepatīkamu blakusparādību varu nosaukt arī manu vēlmi pēc visiem, visiem, visiem. šī flirtēšana ar katru otro un cenšanās visus iegūt sev ir diezgan pabriesmīga. un visbriesmīgākais arī ir tieši tas, ka pati to apzinos, bet neko nedaru, lai būtu savādāk. sanāk traki daudz nozīmīgu cilvēku sāpināt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

been there, done that. tagad reizēm domāju - bāc, kā tas nākas, ka agrāk ļaužu apkārt bija tik daudz, tagad - tik maz? un pēc tam apķeros - bāc, ko gan es darītu ar n-tajiem cilvēciņiem, kas mani grib satikt un n-tajiem puisīšiem, kas mani grib iegūt?

kas gan nenozīmē, ka man nebūtu kompleksu, man vienkārši ir pofig, lai dzīvo, ja grib. ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man vēl augt un augt.

(Reply to this) (Parent)

nu es censhos maximaali minimizeet laiku ko pavadu kontakteejosties ar sev ne paaraak simpaatiskiem cilveekiem........

(Reply to this)

Incanti.
Es cenšos kontaktēties ar visādiem cilvēkiem, gan patīkamiem gan nepatīkamiem, gan tādiem, kurus uzskatu par pārākiem gan tādiem, kurus uzksatu par zemākiem. Kādēļ gan neizvēlos tikai patīkamus sava līmeņa cilvēkus? Lai neiedzīvotos ilūzijās, lai nepalaistu ko svarīgu vai interesantu garām. Dzīvojot vienveidīgā vidē var ātri iesūnot un neredzēt to, kāda pasaule izskatās kopumā. Gudrie man palīdz saprast, ka neesmu gudrs, muļķi man palīdz saprast, ka neesmu muļķis. Redzu gan ceļu uz priekšu, gan atpakaļ. Varu gan mācīties, gan mācīt. Jā, un mana līmeņa cilvēki man dod bara apziņu, ļauj nejusties vientuļam.

(Reply to this)