es neesmu pietiekami adaptējusies reālajā dzīvē, lai spētu kādu kaut kur "nosūtīt", man tiešām nav saprotams, kā jūs pārējie varat to nokārtot... bet es taga skriešu stūrītī izraudāties, šausmīgi taču, ka tu man šitā pateici, un vispār - man vajadzētu kaunēties par to, ka es eksistēju. da i kaunos arī.

;)

(Reply to this) (Parent)

nekādas smalkjūtības, vai tad tu nezini, ka ar jūtīgām, radošām būtnēm tādus jokus nevar dzīt! zirga deķis tāds, es ar hb vietā ietu izraudāties.
*
bet saprotu visu ko tu saki, + varētu piebilst ka tev patīk sevi plosīt to visu izliekot publiskai apskatei. lai gan nr.3 ir gandrīz visiem cilv, kas man patīk, un tā kādreiz jūtas itin visi, to deklarēt šķiet nedaudz pusaudziski :) bet tāds nu mākslinieks paliek līdz kapa malai, smejies vai raudi. kušššš.

(Reply to this) (Parent)

Jā, pirmie divi punkti stājas interesantās attiecībās. Bet cilvēkam ar hipertrofētu vainas apziņu taču uz kritiku it kā vajadzētu reaģēt, saprotot, ka tā ir par lietu, bet uztverot to dikti sāpīgi. Cilvēks ar izteiktu vainas apziņu taču pats sevi visu laiku kritizē un citu vārdos nekam jaunam nevajadzētu īpaši parādīties. Vai varbūt šeit vēl jāiesaista vēl sazin' kāda īpašība, nu kaut vai... fanātisms vai pārliecība par savu taisnību?

(Reply to this) (Thread)

nujā, tā es arī biju domājusi... sāpīgi uztveru. lai arī reizēm skaidri zinu, ka nav par tēmu. teixim tā: jebkuru kritisku tekstu es kārtīgi pārdomāju, vai tas tā varētu būt vai nevarētu, un, ja pastāv iespējamība, ka kritika var būt taisnīga, tad lienu vai zemē aiz vainas apziņas par to, ka citiem ar tik kroplu radījumu jāsadzīvo.
bet tā vainas apziņa vairāk sakņojas nevis vainā par kaut ko konkrētu, bet vainā par to, ka es vispār esmu, un tikai pēc tam tiek projicēta uz kaut ko, ko es daru slikti vai nepareizi. vai nedaru, un tas ir slikti vai nepareizi. un pašnāvību neesmu izdarījusi tāpēc, ka vainas apziņa neļauj - sak, šitādas sāpes sagādāšu cilvēkiem. pilnīga bezizeja, ja ļauj šīm sajūtām vaļu.

(Reply to this) (Parent)

Honeybee, sveika!
Paskat, kur esmu ielīdusi, šitajā žurnālā arī :DD
Vispār internet vide man tikai tagad sāk rādīties kā pilnīgi alternatīva pasaule. Sāku to lēnām iepazīt. Apošņāt, pacelt kājiņu uz stūriem utt.
Es apbrīnoju, jūs, radošie gari (te es domāju Tevi, Narayanu, Smejmoon un vēl dažus), ka varat nodoties tehnoloģiju, skriptu izpētei un to izmantošanai savu burvestību radīšana/rādīšanai. Honeybee, pastaigāju gar Tavu virtuālo grāmatplauktu, nu ko. Gandrīz kā mājās. :)) Un Tu vēl saki, figviņzin ko par sevi un savu vietu vai tml. Es vairs nezinu, kurai pasaulei piederu. Tagad to man ir trīs: ārējā, iekšējā un šī, jaunā, jocīgā - mākslīgi uzburtā elektroniskā vide. Es jau zinu, ka nekur nesprukšu no sevis, savas pasaules. Ka dzīvoju tikai tur. Un ka jūs esat manī. Es jūsos :)). Gribas lai jau viss tā skaisti.. Raustu savas marionešu lellītes un pati priecājos. Tomēr kaut kas nospiedošs un apnicīgs iezadzies manos dievišķajos pirkstos. Vai tas ir nogurums? Vai tā ir apjēgsme par kopējo ceļu uz nekurieni? Ak, jūs jau sen esat beiguši manī klausīties, manu idiotisko pārdomu birumu. Bet es sveicinu Jūs, mana teātra skaistākie aktieri!
Ek, paņemt otu un...

(Reply to this) (Thread)

bu :) priex tevi redzēt šeit :)

(Reply to this) (Parent)

.. ir vietas, un, tajaas nonaakot, mees vienmeer varam izveeleeties starp kalposhanu taam un radiishanas briinumu.. nav citu robezhu kaa tikai taas, ko uzceljam ar savaam baileem, aizspriedumiem, aizveerto skatienu..
es elpoju :) ieelpoju no visa pa druscinjai un izveelos :)
sveiciens maajaas, one :D

(Reply to this) (Parent)

Bite !!!!! pasaki murrr pliiz
Sirmis

(Reply to this) (Thread)

vispār jau bites saka zummmmmmm
bet murrr

baigi pazudis esi, kā tā?

(Reply to this) (Parent)

kāpēc Tu šīs īpašības uzskati par sliktākajām?

(Reply to this) (Thread)

pirmo - tāpēc, ka tā visvairāk sarūgtina mani pašu & manu dzīvi (sarūgtina==dara rūgtu :)), līdz tādai pakāpei, ka es nevaru priecāties par to, kas man ir, jo jūtos vainīga par to, ka nejūtos nelaimīga un satraukta, jo ļoti daudz kā vēl pietrūkst - sviests, vārdu sakot.
otro - jo tā visvairāk traucē manu komunikāciju ar citiem un jebkādu darbu, kas var nonākt publiskā vērtēšanā (tātad tiešām JEBKĀDU darbu)
trešo - jo to man visbiežāk ir pārmetusi mana ģimene :( t.i., man nav svarīgi, vai mums naudas ir vairāk kā minimums (par ko pārmet ikviens, kam tas ir svarīgi), es paliku stāvoklī, nebūdama droša par sava bērna nākotni (mans tēvs to vēl arvien nav man piedevis), es nerūpējos par tādām lietām kā trauku, drēbju, grīdu mazgāšana, ēst taisīšana un viss pārējais, ko sievietei jādara, utt utt. un praktiski neizrādu vēlēšanos laboties. kā teica mana māmiņa: "tu nevari dzīvot garīgu dzīvi, ja fiziskajā nav viss kārtībā". bet es, lūk, dzīvoju, lai arī nevaru.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1. optimists varētu uz to paskatīties pavisam savādāk
2. ziema pāries
3. ko čīksi, your nation needs you :D

bu:)

(Reply to this) (Parent)

nu, runājot par to, kas tev pašai liek justies slikti, to protams būtu vērts mainīt, bet kas attiecas uz kritiku... nav nekā īpaši nosodāma faktā, ka Tu nepanes kritiku... Hitlers arī nepanesa kritiku, bet iekaroja pusi Eiropas... salīdzinājums nav īpaši veiksmīgs, bet nu pamatdoma no tā nemainās... un kas attiecas uz garīgo dzīvi... nu tas jau ir pavisam normāli, ja cilvēks dzīvo garīgo dzīvi aizmirstot par fizisko... ja fiziskās nepieciešamības ir apmerinātas vai tās vismaz kādreiz ir bijušas apmierinātas un attīstījušās garīgās, tad bieži vien pēdējās ir daudz svarīgākas...

(Reply to this) (Parent)

Neceri, shitaas iipashiibas ar gadiem nemainaas, taa ka jaamaacaas vien ar vinjaam sadziivot:)

(Reply to this)