10:08 vakarvakars: fantastisks; alicvein un skalpelis spēlē ģitāru (Džonatans vēro šo procesu kā transā un nospēlē savu pirmo akordu - la bemol mažoru), mazlietiņ dzeram un guļam visi četri lielajā gultā. (tagad jau ir aizmirsies, kas tieši radīja šīs fantastiskās emocijas, un varbūt es biju vienīgā, kas bija pilnīgā mierā, bet tā nu tas bija; vēl viena pretodaktiļu sērija un mani centieni aptvert, cik lielā mērā mūzikai ir līdzība ar literatūru.)
bet nu jā, paldies, ka pierunājāt mani uzņemt ciemiņus; tagad gan es beidzot varētu ieiet pašpietiekamības (un citiem-bez-manis-pietiekamības režīmā. uz dažām dienām.)