Decembris 31., 2004
honeybee | 23:25 - lējām laimes, un pirmo reizi mūžā man patiešām izlējās kaut kas tāds, kas bija uzreiz atpazīstams un fascinējošs: zemē nokritis, šķiet, ievainots pūķis ar atplestu rīkli un spārniem (viens no tiem gan nolūza, ceļot to nezvēru ārā no ūdens), un dzeloni astes galā. un komplektā visādi nieciņi, bet tas pūķis ir iespaidīgs, tādas emocijas sastingušas sudrabkrāsas alvā, tāda izmisīga drosme, sāpes un spēks. par kaut ko liecina jau tas, ka, laimes lejot, es apdedzināju pirkstu. un pūķa galva slējās ārā no ūdens, skatīdamās uz manas rokas pusi.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |