Decembris 25., 2004
| 16:43 Faktiski jautājums ir šāds: ja dzīve ir spēle, tad kāda spēle tā ir? Vai tā ir kā šahs vai jebkurš cits sports, kurā tev ir jābūt pirmajam, veiklākajam, gudrākajam, spēcīgākajam - vārdu sakot, uzvarētājam? Vai, gluži otrādi, dzīve ir teātris, kurā "laba loma" ir nevis garlaicīgs pareizais tēls, bet varonis, cilvēks, kas kļūdās, cieš un iet bojā, nespēdams piepildīt savus mērķus, nelaimīgais aktierim (un režisoram) ir interesantāks nekā laimīgais, un labs aktieris ir tas, kas savu lomu spēlē patiesi un tomēr neaizmirstot, ka ir tikai aktieris? Vai arī dzīve nav ne viens, ne otrs, tā ir nejauša un nebūtiska rotaļa, kas notiek galvenokārt prieka pēc, kurā nav svarīgi, ko tu spēlē un kā, kamēr vien gūsti prieku no paša procesa? (Un jā, jā, var jau būt arī tā, ka dzīve nav spēle.)
Poll #5458 Tātad polls:
Open to: All, results viewable to: AllDzīve ir...
|
Comments:
From: | susure |
Date: | 25. Decembris 2004 - 17:02 |
---|
| | | (Link) |
|
kaarshu speele. duraki.
| From: | copy |
Date: | 25. Decembris 2004 - 17:04 |
---|
| | | (Link) |
|
vai tomeer 'dzeeraaji'?
| From: | mariks |
Date: | 25. Decembris 2004 - 17:35 |
---|
| | | (Link) |
|
Cūkas.
From: | susure |
Date: | 25. Decembris 2004 - 18:09 |
---|
| | | (Link) |
|
nee
From: | suic |
Date: | 25. Decembris 2004 - 20:39 |
---|
| | | (Link) |
|
Es teiktu, ka dzīve ir spēle. Taču man šie varianti nelikās īsti saistoši. Par teātri ieķeksēju, jo tas tomēr ir daudzpusīgāks nekā šahs vai rotaļa, jo mazums kas uz skatuves var atgadīties.
Ja dzīve ir kā šahs, proti, loģiska, racionāla un kalkulējoša (asociatīvi tā šķiet), tad tā nemaz nav spēle. Jo pārāk nopietna. Ja paskatās kaut vai uz tiem pašiem biznesmeņiem, politiķiem u.c. Pārāk jau nu smagnēji nopietni viņi to dzīvi tomēr tver. Visu vajag izkalkulēt, vajag noteiktu rezultātu utt.
Arī rotaļa dzīve nav. Rotaļa kaut kā asociējas ar kaut ko nevardarbīgu, gaišu, viegli. Dzīvē tomēr ir arī citi elementi, kas to padara daudz mazāk gaisīgu. Dzīvē ir daudz grūtāk aizmirsties.
Teātris, savukārt, paredz izrādīšanos un skatītājus. Tas viss it kā notiek "ne pa īstam".
Es gribētu teikt, ka dzīvē ir elementi no visiem šiem spēlēšanas veidiem un vēl daudz kas cits. Un dzīve drīzāk ir spēle, kuru mēs spēlējam nopietni, bet ar azartu. Ar lielu ironijas klātbūtni, bet tajā pašā laikā ļoti jēgpilni.
p.s. Tu gan citus elementus izdalīji tajā šahā, teātrī un rotaļā.
nu, šahs atbilžu variantos bija galvenokārt tāpēc, ka es pēdējā laikā esmu to pārspēlējusies :) un nē, tā nav racionāla un kalkulējoša spēle, tur ir ļoooti daudz emociju, izjūtu, stila un visa pārējā. bet tu jau pats atzīmēji, ka daudzi dzīvi tieši tā arī uztver - kā kaut ko nopietnu un uz uzvaru tendētu.
un dzīve varētu būt arī rotaļa. es pieļauju, ka ļoti advancēts cilvēks to tā arī varētu uztvert - izejot no priekšstata, ka viss ir ilūzija un nekas nav pa īstam, var (vai vismaz teorētiski var) neņemt pierē visas Nopietnās un Trāģiskās lietas.
Bet polli jau vispār ir kaitinoša padarīšana, paredzēti tiem, kam slinkums iedziļināties jautājumā. jo, tikko par jebko padomā ilgāk, tā atbildēt ar ķeksīša ievilkšanu kādā lodziņā kļūst neiespējami.
From: | suic |
Date: | 25. Decembris 2004 - 21:23 |
---|
| | | (Link) |
|
vai tu bērnībā spēlējies ar lellēm?
kopš kura laika Tev sākušās eksistenciālās krīzes?
:DDD nez, droši vien kopš tā brīža, kad es apzinājos, ka eksistēju. vai tad neesi pamanījis, ka man laiku pa laikam šitā notiek?
godīgi sako, ka ir TĀ redzu pirmoreiz... :)
ir tāda krievu grupiņa Алиса un viņiem ir dziesmiņa Театр, kur runa iet tieši par to, par ko Tu šeit raksti.. :)
ēēē? pag, ieiešu ICQ un tu man pastāstīsi, ar ko šī krīze atšķiras no parastajām.
Lai gan drīzāk tā ir spēle - Duraki. Spēle, kurā nav galvenais uzvarēt, bet gan galvenais ir nezaudēt.
Durakos ir tikai zaudētājs, bet nav uzvarētāju. |
|
|