Decembris 20., 2004
| 19:08 Kas tev labāk patīk - tu vai tavs alter ego? Vai tava tumšā puse iedveš tevī bailes, godbijību, cieņu? Kas ir patiesākais tu - tas, ko redz citi, vai tas, ko tu slēp no citiem? Un, ja tev būtu iespēja izvēlēties, kas tu būtu - tu pats vai tas otrais?
Ja tev būtu dvīnis, vai tas būtu tavs ļaunais vai labais dvīnis? Un kurš dvīnis gribētu būt tu? Vai tavs alter ego ir tavs kauna traips vai soģis? Un vai tev ir neparasti spēcīga vēlme iepazīstināt savus draugus ar to otro?
Un visbeidzot - kāds viņš ir? Ar ko tieši viņš atšķiras no tevis? Cik liela ir šī plaisa starp jums? Vai tā atveras vai dzīst? Un, ja ir bijis tā, ka tavi draugi iepazīst tavu otro es - vai viņi ir no tevis novērsušies, klusējuši, niknumā iecirtuši zobus tev rīklē? Vai arī viņi vienkārši smējās?
|
Comments:
| From: | kreiza |
Date: | 20. Decembris 2004 - 19:14 |
---|
| | | (Link) |
|
Mans alter ego ir ļoti nelaimīgs. Nonicināts, vajāts, neuzņēmīgs, visiem pāri nodarījis un nespējīgs ar to tikt galā. Viņš baidās par visu, kas varētu notikt un reizēm man traucē dzīvot ar savām bailēm. Negribu ne vienu ar viņu iepazīstināt, lai gan reizēm liekas, ka, kādam viņu atklājot pilnībā, varētu palikt vieglāk...
mana alter ego parādīšanos dienasgaismā visnotaļ labi sekmē alkohols (dabiski) un ciba (nez kāpēc). pēdējā laikā viņš ir kļuvis varen aktīvs, un man tas ne īpaši patīk-globālu iebildumu man pret viņu nav, bet viņa pārmērīga agresija un tieksme manipulēt ar cilvēkiem dažreiz tomēr rada problēmas. jā, es laikam nesauktu viņu par īpaši labu personu. es ceru, ka draugi mūs māk atšķirt.
From: | esinja |
Date: | 20. Decembris 2004 - 19:30 |
---|
| | | (Link) |
|
ja man buutu dviinis, tad noteikti labaakais buutu vinjsh. speeciigs cilveeks, gudrs, sabiedrisks, simpaatisks (tad es arii taada buutu) - es vinju neiepaziistinaatu ar saviem draugiem, lai vinji nenoveertos no manis. patiesaakaa un mana labaakaa dalja tiek ruupiigi sleepta. vinja ir jauka, bet vaaja. vinjai nodariit paari ir elementaari. vinja sarkst dzirdot smieklus aiz muguras un raud spilvenaa vnk gremdeejoties atminjaas. nav jau slikti, ka tik emocionaala... bet diemzjeel dziivot nespeejiiga - tas ir mans skelets skapii.
From: | teeja |
Date: | 21. Decembris 2004 - 00:01 |
---|
| | | (Link) |
|
mūsu te ir vairāk kā divi
Man jau liekas, ka cilvēka otrais, trešais (cik nu kuram viņi ir) ir viņa bailes un to transformācijas. Un kamēr, lai aizstāvētos, tiek veidots attaisnojums, tikmēr viņi visi dzīvojās tevī un konkurējās savā starpā.
bet varbūt tieši otrādi - tas, ko tu rādi uz āru, ir tavu baiļu transformācija?
Nu tas jau tā baigi sociāli, nevienam jau negribās vienam palikt vai tikt izsūtītam lasīt žeņšeņa saknes, piemēram.
| From: | izzy |
Date: | 21. Decembris 2004 - 10:59 |
---|
| | | (Link) |
|
Mēs esam saplūduši (vai arī neesam atdalījušies pilnībā) un viens otru papildinam, ir brīži kad viņš pārņem manu ķermeni un tad ir ļoti interesanti..
| From: | deep |
Date: | 24. Decembris 2004 - 21:53 |
---|
| | | (Link) |
|
virtuālā es ir tikpat dievīga. daži ir nākuši šai pasaulē, lai citiem vēl vairāk liktu just savu pelēcību. tjip tā.
ai, nē, runa nebija par virtuālo "es", bet vienalga :) |
|
|