Decembris 6., 2004
| 13:12 Jocīgi, mana patika diskutēt ļauj man runāt par visdažādākajiem jautājumiem visdažādākajās atskaites sistēmās - t.i., ar kristieti es runāšu kristieša atskaites sistēmā, ar antisemītu - antisemītiskā; diez vai es izteikšu domas, kas ir pilnīgi pretējas maniem uzskatiem, drīzāk operēšu ar tādiem izteicieniem kā "ja pieņem, ka ir tā, kā tu saki, tad...", un beigu galā es varu pierādīt kaut ko tādu, ko diez vai būtu izdomājusi pati. Tajā pašā laikā savu pasaules modeli, savu priekšstatu par to, kā tas viss strādā, es laižu darbā ļoti reti, iespējams, tāpēc, ka tas man ir pārāk tuvs. Vai arī tāpēc, ka pārāk daudz nāktos skaidrot, lai cilvēks varētu darboties manā atskaites sistēmā. Vai arī tāpēc, ka mans pasaules modelis visu izskaidro (nu, vismaz man pašai) tik labi, ka nav nekādas jēgas vēl par kaut ko diskutēt.
// un es labprātāk runāju ar gudru un argumentēt spējīgu cilvēku, kura uzskati ir (manuprāt) galīgi garām, nekā ar stulbeni, kura uzskati sakrīt ar manējiem.
|
Comments:
Hi. Svarīgi ir pareizi saprast tā otra cilvēka atskaites sitēmu. Jo savādāk var sanākt, ka jūs runājat dažādās valodās...
varbūt vienkārši esi pārāk gļēva ("lai laistu darbā savu priekšstatu par to kā viss strādā")?
haha. cīnīties svešā teritorijā - to tu sauc par gļēvumu?
OK, var arī tā to var nosaukt, par cīnīšanos svešā teritorijā, tikai - kas tad īsti cīnās? Vai mēs esam kas vairāk, kā savu (tas nekas ka mainīgu, aizgūtu, transformētu, zagtu utt.) uzskatu kopums? Vai esam kas vairāk par pozīciju un subjektivitāti? Neitralitāte visbiežāk ir bezpersoniskums. Bezpersoniskums manā izpratnē visbiežāk ir gļēvums. Vai droši zini, ka esi iesparaukusies tajā šaurajā un šaubīgajā šķirbā, kur bepersoniskums nav gļēvums?
es neesmu ne neitrāla, ne bezpersoniska. tas, ka es cilvēkam oponēju, izejot no viņa paša priekšstatiem un spraugām viņa loģikā, nenozīmē, ka man nebūtu patstāvīgas domāšanas, gluži otrādi.
Oi, nu to (ka tev nebūtu patstāvīgas domāšanas) es nemaz neapgalvoju, būsim precīzas - tu raksti: "Tajā pašā laikā savu pasaules modeli, savu priekšstatu par to, kā tas viss strādā, es laižu darbā ļoti reti, iespējams, tāpēc, ka tas man ir pārāk tuvs.", bet es saku (ja vien tevi nepārprotu, kas arī nav izslēgts)- ka tāda pozīcija ir gļēva; ielikt sevi kādā diskusijā, sarunā utt. aiz iekavām ir manā izpratnē nepiedodami. Protams, savas pozīcijas un subjektīvā statījuma klātesamība gan nenozīmē, ka tāpēc varētu mest pie malas saprātīgus argumentus, taču atteikties no tā, nozīmē negodīgu spēli. Tu, iespējams, veikli izmantojot savu kritisko prātu, sagrauj cilvēka lai arī nestabilos (nu citādi tos nevarētu tik vienkārši sagraut), taču pamatus, pat ne pamatus - pietiek ar kādu elementu, kas ievīts sistēmā - izcelt to ārā no veseluma, un nabags nevarēs saprast, kas viņš tāds ir, un kā viņam būt. Taču savējo "modeli" tu atstāj rūpīgi noglabātu savā mentālajā garderobē, liedzot tavam pretiniekam izdarīt tādu pašu neģēlību.
Nu labi, es ceru, ka tu jūti, ka es pārspīlēju - ja kāds ir tāds muļķis, ka spēj pakļaut sevi tādai vardarbībai, man viņa nav žēl, vienkārši nav skaidrs, kādi būtu tie pietiekamie motīvi (par tuvumu nepārliecina), kas leģitimētu šādu atturēšanos, un tā vienlaicīgi nebūtu gļēva. Nu kaut kā tā. Ceru, ka skaidri izteicos. Var ignorēt, oponēt, komentēt.
|
|
|