Novembris 27., 2004
honeybee | 14:02 - ..un vēlreiz par Dievu Labojums (piebilde) attiecībā uz Dievu kā personību: nē, es nespēju pieņemt uzskatu, ka Dievs-ar-personību varētu būt neatkarīgs no cilvēkiem. Starp cilvēkiem un Dievu pastāv simbiotiska mijiedarbība. Katrā attīstībās posmā gan cilvēce, gan individuāls cilvēks redz Dievu atšķirīgi, un Dieva ietekme uz viņa dzīvi ir atšķirīga. Dievs (da vispār jebkas) nevar ietekmēt mani, pats neietekmējoties no manis; Dievs, kas neietekmē mani un manu dzīvi - nu labi, varētu būt tāda teorētiska konstrukcija, bet praktiski tai nav nekādas jēgas. Dievs attīstās paralēli tam, kā attīstās priekšstats par Dievu, viņš iegūst arvien vairāk slāņu, apvienojot sevī visu, kas ir bijis (tāpat kā es esmu gan tā, kas es esmu tagad, gan atbalsis no tā, kas es biju, kad biju bērns, kad biju pusaudze, tajā pašā laikā neesot tāda pati, kāda biju). Tajā pašā laikā Dievs nav tikai spoguļattēls, tāpat kā mēs neesam tikai spoguļattēls. Šīs attiecības ir abpusēji radošas; mēs radām Dievu un viņš rada mūs katrā brīdī.
// nē, ir palicis vēl kaut kas nenotverts, pārāk vienkāršs šis formulējums.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |