Novembris 26., 2004
honeybee | 18:13 bet naktī, izgājusi uz balkona uzpīpēt, dzirdēju, kā čukstot, čaukstot un šalkojot kūst sniegs. vienīgā skaņa melnajā naktī, vienīgā gaisma melnajā naktī. vienīgās emocijas, ko es atceros no pagājušās nakts, atceros kā piedzīvotas, nevis vārdos formulētas: klusa brīnuma apjausma, mazliet baisa, ļoti tīra un skaidra. varbūt cilvēks ir radīts tikai tāpēc, ka vienīgais no lopiņiem spēj apjaust skaistumu. varbūt tāpēc cilvēks ir tik ļoti nelietderīgs un nevajadzīgs. varbūt tāpēc cilvēks ir tik kropls: lai viņam būtu laiks un uzmanība šiem īsajiem patiesa skaistuma brīžiem.
bet vai tas ir to vērts?
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |