Tas nav tā, ka tavu sevis meklējumu dēļ nemitīgi cieš citi? Un tādēļ humānāk liekas sevi ieslēgt būrītī bez kontakat ar ārpasauli. Ja pareizi uztvēru…

(Reply to this) (Thread)

Apmēram tā.
Bet nesanāk, t.i., nesanāk bez kontakta ar ārpasauli. Lai arī neesmu vēl nopietni to pārdomājusi, domā, līdzētu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ne-e, nelīdzētu.
Kamēr tas trakākais iet pāri, visai veiksmīgi sevi var mēģināt mierināt ar domu, ka ir bijuši/ir aizvien/būs priekšā cilvēki, kas arī ar savu pašizaugsmi sāpinās tevi. Riebeklību nezūdamības likums. Balstoties uz to, var riebekļoties uz nebēdu, kaut uz mirli iebāžot savai sirdsapziņai mutē samīcītu lupatu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

redz, taisnība jau ir tai sirdsapziņai - tas viens.
un man nepatīk zaudēt draugus vai potenciālus draugus - tas otrs.

(Reply to this) (Parent)

"Riebeklību nezūdamības likums"- labi pateikts:)

(Reply to this) (Parent)

jā.
es tam netieku pāri. nemāku es risināt tādas situācijas un viņas nāk un iet ar visām no tā izrietošajām sekām. man, par laimi, tomēr ir diezgan stiprs mugurkauls un vēl turos kaut kā.

(Reply to this) (Thread)

bet kāds ir iemesls? to tu aptuveni nojaut? (ja nu kas, vari uzmeilot arī - hb @ inbox.lv)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

iemesls? godiigi sakot, nee (negribeetos domaat, ka vieniigais iemesls ir mana iedzimtaa histeeriskaa daba:) taapeec jau tevi lasu-parasti ir sajuuta, ka 90 % tavu postu ir bezmaz vai par mani, un ir tak interesanti, kaa cilveeks tiek galaa ar identiskaam situaacijaam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

labais cilvēk, tu jau friends-only neesi redzējusi, tie ir vēl baisāki :) publiski tiek likts tikai tas, ko es uzskatu par kaut cik piedienīgu.

nu, vismaz es zinu iemeslu. bet man no tā labāk nepaliek. :/

(Reply to this) (Parent)

Tu esi jauna, skaista, mezjoniiga un neatklaata! Atnaaks Tavs Kolumbs un vieniigais, par ko vareesi uzmest luupu - ko vinjsh tik ilgi kaveejaas.

btw. es tomeer palieku pie taa, ka visi viirieshi ir cuukas un nav muusu uztraukuma veerti :)

(Reply to this) (Thread)

redz, baidos, ka tas ar to Kolumbu tā gluži nebūs vis. Jo principā es viņu patriekšu tajā pašā brīdī, kad sapratīšu, ka kāds mēģina mani atklāt. divi jau ir dabūjuši pa nagiem, viens no viņiem diezgan sāpīgi, un man jau, protams, arī sāpēja. tā ir viena no destrukcijas sastāvdaļām.

šobrīd es vairāk raizējos par tevi, ne "vīriešiem" (kāpēc jums tik ļoti patīk runāt daudzskaitlī, ja runa ir par konkrētiem eksemplāriem?). prieks, ka veselīga attieksme.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

a pameegjini reiz buut vaaja! vnk izmeegjini, kaa tas ir, mb pat iepatiikas? es gan peedeejo reizi taa dabuuju pa pakalju, ka liidz shim mirklim diezgan nicinoshi skatos uz viirieshiem (it sevishkji uz tiem, ar kuriem ir sex), BET nu nez.... tev vajag veci, kas padodas, tikko tu nochiepsties - rokas nost no manas maigaas dveeseliites tu ljaunais, ljaunais viiriec!!!

un runa nau par konkreetiem exemplaariem! nau biijis taads, kuraa kaut reizi nebuutu viilusies! ko nevar teikt par sievieteem:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

doch
tur jau tas joks, ka es cenšos būt... vieglāka, bet nesanāk, vienā brīdī allaž gadās iesist, pie tam pamatīgi.
un neaizmirsti, man ir celibāts, tā ka problēmas risināšana ar vīrieša (t.i., Attiecību) palīdzību tāpat īpaši nerulz.

a vilšanās vīriešos nāk no a) pārpratuma b) nepietiekamas vīrieša pazīšanas :) tā ka uz katru vīrieti-cūku ir viena sieviete-aita :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es esmu sieviete - aita, kaza, kuce - kas vien vajadziigs.. un vaajai buut ir vnk. un nesaki, ka nesanaak, tas tikai noziimee, ka iisteniibaa negribi - varbuut tas negribeeshanas prieks ir tevii tik dzilji, ka neesi veel liidz vinjam aizrakusies? baac, miiljaa, vajadzeeja tevi vakar moraali panjemt priekshaa, taa vietaa, lai.... rrrrrrrr:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(hmmm, tā laikam bija kāda cita esinja, kas lamājās par to, ka cilvēks kļūst vājš/padara sevi vāju?)
es nezinu, nezinu. vispirms man vajag kādu drošu un paliekošu plecu, pie kā pieturēties, un tikai tad es atļaušos būt vāja. citādi tas viss beidzas ar raudāšanu draugiem uz pleca - zb jau. un tas spēks jau ir tikai ārējs, iekšēji es esmu saplēsta un slikti salīmēta vāze. vai vispār nesalīmēta.

btw, man ir alerģija pret ilgstošu morālu paņemšanu priekšā, tā ka labi vien, ka bija tā, kā bija ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

zini, esinjas meedz mirt un dzimt ik peec paaris dienaam un to ko saka vecaa esinja, oponee jaunaa, so neiesaku iipashi njemt vinju galvaa un taa..
un man liekas, ka visi mees vairaak vai mazaak vaazes.. nu taadas, nekaadas. tikai ja nebuutu to plaisu un lausku, nez, vai buutu atshkjiriiba starp mani, tevi, vinju, vinjiem, vinjaam....u.t.t.
zinaashu, ka tevi moraali varot nedriikst. pierakstiits.

(Reply to this) (Parent)

Tu to apzinies! un tas ir svarīgi ;)
tātad atradīsi ceļu kā tikt ar to galā.

(Reply to this) (Thread)

Dārgais, es to jau kādu mēnesi apzinos. Un tas nebūt nepadara situāciju vieglāku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tad ņem piemēru no manīm un cīnies!
es to jau ilgu laiku apzinos ;))....
pašiem vien ir jatiek galā,
redzi es neiestajos kļūdas pēc psihologos, tapēc tagad nemaku nodefinēt, bet varu tikai pateikt, ka jācīnās un viss :))))...tukši vārdi, bet iekšējā balss nemelo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet kā tieši tu cīnies? kādas ir metodes? to, ka jācīnās, zinu pati :/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

balansēju sevi.
svari. palabi, pa kreisi.
kad nosverās pa labi ir smaids, kad nosverās pa kreisi asaras (ja ne ļaunāk)
regulēju šos svarus, neļauju tiem šķiebties tikai pa kreisi.

tas ir tas pats, kas pēc labā seko sliktais un otrādi, nemitīga cirkulācija, nekas nav miera stāvoklī...un Tev tas pats, jo ja Tu neapzinātos to, kas ar Tevi notiekās, tad būtu jau savādāk..bet ja apzinies, tad viss kārtībā un tiksi galā...vienkārši ir jaiemācās ar sevi rīkoties;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lūk, lūk, te jau mēs tuvojamies lietai.
Es jau nojaušu atbildi, bet anyway:
kas ir tas, ko tu liktu svaru otrā kausā? Ja vienā pusē ir destrukcija, iznīcināšanas vēlme?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

domu, ka Tu paliec tāda pati kā vairums, kurš ir izvelējies vieglāko ceļu.
pajautā celtniekam, ko viņam ir vieglāk izdarīt, celt vai jaukt?...labs celtnieks ceļot jaunu māju tur ieliks iekšā savu sirdi, to darīs ar mīlestību, bet ja jauks, tad jauks, gruvešiem tak nekāda starpība ir un paliek gruveši.

tici vai ne, bet es zinu visas atbildes, labojums, jūtu. bet vienmēr ir tas bet, kurš mani moka....kaut kāda neganta barjera kautk ur starpā.

izlasi manu ierakstu pirmspēdējo, kurš rakstīts darbā...lūk, tur mani svari bija ideālā stāvoklī. bet pat tik daudz nav vajadzīgs, pietiek ar sabalansētību. ne par daudz, ne par maz.

ir jāsajūt. cepuri nost, ja spēsi pat vairak kā tikai sabalansēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

zini, reizēm man ļoti gribas būt tādai kā vairums. jo vairums tomēr more-or-less tiek galā ar sevi. bet arī tas man neizdodas :/

jā jā celt un ar mīlestību.
tikai joks ir iekš tam, ka, liekas, ir tikai viens, ko es varu celt, un to es negribu celt. aj, tam visam vajag vairāk paskaidrojumu, es mēģināšu saņemties un uztaisīt.
stulbi tas viss ir, bet beidzot taču jātiek ar to galā saprātīgiem līdzekļiem - jo līdz šim vienmēr ir bijis tā, ka es uzlaižu kaut ko gaisā un ar klusām cerībām un izmisumu domāju - nu, lūk, tas arī būs uzlaists gaisā. bet ne vella, dzīvo un spirinās, šodien pavisam dzīvs :/

(Reply to this) (Parent)

Gadās gan.
Beidzas ar to, ka es runāju riebeklības, apvainoju sazin kādos grēkos, raudu un jūtos aizvainota kādas trīs dienas pēc kārtas. Tad, kad jau aiziets gandrīz pēc kārtas, man izpratni savajagas vairāk par kašķēšanos, jo es visu riebīgo esmu izrunājusi ārā un sakaunējusies par to, un es kļūstu mierīgs un murrājošs. Diemžēl gadās, ka pēc neilga laika dēļ vismazākā iemesla viss sākas no jauna.

(Reply to this) (Thread)

Nez.
Man tas ir bišķi savādāk - t.i., mani draugi būtībā pieņem to, ja es viņus izlamāju par kaut ko. Bet tur jau tas joks, ka es rīkojos kretīniski un sāpinoši, pie tam attiecīgajā brīdī pat nejūtu, ka tas ir kretīniski un sāpinoši, tikai pēc tam atjaušu: wow, šitais bija ideālais variants, kā aizbiedēt konkrēto cilvēku, domādama nebūtu izdomājusi.
Bet jā, mīļa gan es neesmu. Kas nu nav, tas nav. Labi ilgu laiku jau neesmu. Ja nu vienīgi ar kādiem 2 izredzētajiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man ir tāda nelaime, ka būt kretīniska es atļaujos tikai pret savējiem. Bet to savējo ir ļoti maz, jo neizceļos ar sabiedriskumu. Un man uzkrīt klape uz acīm un pēkšņi es redzu tikai slikto tajā cilvēkā, es atceros visu to, par ko kādreiz esmu apvainojusies uz to cilvēku un savācis čupiņā visas šīs senās lietas, klūpu par vienu un to pašu virsā atkal un atkal no jauna. Un neko nevaru sev padarīt. Kamēr izlādējos tik ļoti, ka beidzot sadzirdu, ko pati runāju un sāku atcerēties visu labo otrā cilvēkā. Un tad jau man gribas nevis, lai man bļauj virsū, bet noglauda galvu un pasaka, ka viss būs labi.
Bet manī tas mīļums tikai nesen atmodās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mh, es arī daru pāri tikai tuviem & mīļiem cilvēkiem, tos, kas man ir tikai paziņu līmenī, es parasti žēloju. ja arī nodaru pāri, tad nejauši.
bet laikam ir tikai viens cilvēks, kuram es varētu atļauties pateikt pilnīgi visu, ko par viņu domātu, un viņš tikai saskumtu un samīļotu mani, kad es atnāktu atvainoties. citiem... citiem es neuzdrošinos pateikt pat ne pusi (toties cūcības strādāju pēc pilnas programmas), vai arī pasaku to tā, ka cilvēks vienkārši dodas dažas mājas tālāk (kā es arī esmu ieteikusi darīt ;))
domā, ka kārtīgi izlamāt kādu nabaga cilvēku būtu risinājums? ... lai gan nē, atceros situāciju, kad izlamāju vienu, atvainojos vēlāk.. bet nekas nemainījās. t.i., pagāja pāris nedēļas, un es atkal nogāzu podus, pēc pāris nedēļām atkal.. vāks, vārdu sakot. brīnos, kā viņš vēl ar mani runā (lai arī, iespējams, vairs nerunās ;))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpēc jau arī pret ļoti tuvajiem kaut ko tādu atļaujas, jo zin, ka piedos. Bet svešāks vienkārši aizies. Un tāpēc ir doma, ka negribas pavisam cilvēku pazaudēt, tātad nedrīkst tā ārdīties. Bet pret savējo bremzes nestrādā.

Nē, nedomāju, ka tas ir risinājums. Iegādāties boksa maisu man šķiet labāks risinājums. Jo galu galā var iebojāt attiecības un kādu dienu tas cilvēks vairs nepiedos, jo viņam būs apnicis. Vienīgi tad, kad esi no sevis izgāzis visu žulti, kas sakrājusies, tad kamēr viņa atkal sakrājas, ir miers. Bet tās rupeklības var atkal atkārtoties dēļ vismazākā iemesla.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

baidos, ka tā nav žults vaina. es vienkārši vēlos kaut ko sevī iznīcināt, bet nespēju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es jau arī ārdos, jo zinu, ka manī nav kaut kas kārtībā. Bet pat, ja es zinu, kas tas ir, es nemāku to iznīcināt vai drīzāk nepietiek drosmes un spēka, un apņēmības. Un dusmas pašai uz sevi liek sakrāties īgnumam uz visu pasauli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Same here :)
Bet kolaidarakolaidara?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es nezinu :| Dažreiz gribas paņemt cirvi un skaldīt, skaldīt, skaldīt malku, tā, lai nogurumā jāapsēžas un nevar pakustēt. Gribas ar pieri skriet sienā. Gribas nogalināt sevi sevī. Un man jau šķiet, ka manī personība palēnām mirst. Bet vienkāršāk no tā napaliek.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

..un tā visa atkal un atkal ir (paš)destrukcija :/

(Reply to this) (Parent)

nee, nav bijis
ir praats

(Reply to this) (Thread)

man arī ir, paldies :) pat bišķi vairāk, nekā gribētos.
bet tas ir stiprāks par prāta apsvērumiem, tas ir instinkta līmenī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, es esmu monstrs.
Ar prātu izmežģīta sirdsapziņa.

(Reply to this) (Parent)

gadaas, pat biezhi...
tas laikam taa baisi egoistiski...
un risinaajums ar nav zinaams, tas viss notiek spontaani
dazhkaart kaads saka, tak padomaa pirms ko saki vai dari...
bet gruuti tachu taa...
taa vienkarshi impulsiivi notiek...

(Reply to this) (Thread)

nuja :/
un pats riebīgākais ir tas, ka ar mani tā nav nejaušība, neveiklība, nepadomāšana. tas ir ... princips, ja tā var izteikties. sašķaidīt visu nafig.

(Reply to this) (Parent)