Oktobris 29., 2004
| 08:34 Dievs ir ārprātīgs. Normāls prāts nespētu izdomāt šo pasauli, normāls prāts nespētu izdomāt žirafi, dziļūdens zivis un Madagaskaras tarakānu. Normāls prāts nespētu izdomāt cilvēku. Ir cilvēki, kas radīti pavirši un vienkāršoti, katram dodot saujiņu vājprāta, bet ir cilvēki, kurus nav iespējams iztēloties vai aprakstīt, jo viņu esamība sniedzas pāri vārdu iespējām, jo valoda ir loģiska sistēma, bet šo cilvēku uzbūves loģika varbūt ir apjaušama, bet nav definējama. Normāls prāts nevar radīt šizofrēniķi vai pat priekšstatu par šizofrēniķi; to var radīt tikai prāts, kam pašam piemīt šizofrēnija; paskatīsimies uz visiem šizofrēniķiem, kurus Dievs ir radījis.
Pasaule ir nesakarīga kā ārprātīgā runa, kā ārprātīgā zīmējums; tajā reizēm parādās loģika un saprāts, bet tas ir saprāts, kam trūkst piepildījuma; ir iespējams radīt loģiskas shēmas, kas atspoguļo pasauli, bet katrai sistēmai ir savas robežas, aiz kurām tā vairs nedarbojas un līdz ar to zaudē savu jēgu. Un kas ir Dieva žēlastība? Šodien tā ir tikai šis: viņš iesita man pa seju, un es paspēju novērsties pirms sitiena, kas tagad mani ir apdullinājis, bet citādi būtu pāršķēlis manu galvu uz pusēm.
Vai taisnīgs, žēlsirdīgs un saprātīgs Dievs būtu radījis šo vājprāta karuseli, no kura nav izejas nevienam un nekad; vai taisnīgs, žēlsirdīgs un saprātīgs Dievs būtu kaut vai pieļāvis iespēju, ka šāda pasaule varētu rasties?
|
Comments:
es nezinu kā Tu saproti šo vārdu "Dievs" ;) bet labi runāšu. Pasaule ir skaista, jo uz tās patiesā fona (vardarbības šūpulis, izdzīvošanas likumi) izceļās patiess skaistums, tie cilvēku centieni, kuri pretojās, kuri kaut ko maina, kuri saprot savādāk, kuri ir vīlušies Viņa izvēlē. Eņģelis ir izmests un dzīvo starp mums un notiek kari, notiek slepkavības, jau kopš pirmsākumiem, slimais prāts ir apsēsts, bet pat viņš dod brīvu izvēli, atturēties ir grūtāk. izdarīt ir vieglāk, bet padomāt sarežģītāk. šizofrēnija ir cilvēks starp to un to, viņš ir atteicies pakļauties abiem un nespēj atrast mieru, atrast patiesības vārdus. tas savā ziņā pēc maniem uzskatiem arī ir skaistums, tas labais, šai pasaulē, bet reizē slimais. jā viss ir kaut kāneloģiski, bet tam pateicoties tiek izcelts tas burvīgais, kas vispārībāpastāv, pat, ja tas nav īsts, pat, ja tas ir tikai tapēc, lai būtu vieglāk.
nu, runa šobrīd nav par ētisko/neētisko, sāpīgo/patīkamo, slimo/skaisto. jautājums drīzāk ir par to, vai pasaule ir iekārtota saprātīgi, vai tai ir kāda jēga, virzība, kaut kas tāds, ko Dievs ar to ir gribējis pateikt.
parasti es šo vārdu nelietoju, jo drīzāk sliecos uz daoisma pusi (ja vispār uz ko sliecos), bet, tā kā man bērnībā tika iepotēti kristietības priekšstati (diezgan smaga psihotrauma, actually), tad stresa brīžos reizēm sanāk runāt arī kristietības simbolikas ietvaros. kā šajā gadījumā.
redzi, bērnībā tevi iepotēja, un Tu dzīvo pēc tiem principiem. man pašam krustinšap kaklu, vienreizn oņēmu un pēc kāda laika viņš atkal man bija ap kaklu.
cilvēks netic sev...
nez nez varbūt vienkārši kristietības mitoloģija man ir tēlaini saprotamāka + atbilstošāka stresa apstākļiem... ķīniešu simbolika tomēr man ir svešāka
man gan viss kopā, kiš miš ar rozīnem. katrā ir savs labums, jāsaka kā ir. Kristietība, lai cik nežēlīga tā nav bijusi ir devusi daudz ;) parasti es nekad neko 100% ne ne...;)
Tas bija pravietojums? :)
smej, tu mani nervozē padari nervozu, tu to pats zini?
nezināju. man kas- aizvērties vai atvērties? |
|
|