|
Oktobris 26., 2004
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 15:58
Bija tāds Tūves Jānsones stāsts par neredzamo bērnu - meitenīti, kas ir tiktāl iebiedēta, ka vienkārši pagaist.
Nu redz, un šonakt sapnī es biju kļuvusi neredzama. Apmēram tāpat. Sākumā, protams, tas bija diezgan nepatīkami, bet tad es atskārtu, ka ir sasodīti daudz neredzamo cilvēku, un ka kontaktēties ar viņiem ir daudz patīkamāk nekā ar redzamajiem. Tev nav jāpiedomā pie savas sejas izteiksmes, tev nav jāmelo, tev nav jāpieņem nekādas sociālās lomas, un tu vari aiziet. Jebkurā laikā. Un pieskāriens vai ne-pieskāriens ir tikai izvēle, ne kaut kas tāds, kas tiek sagaidīts un dots pārprasta pienākuma pēc.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |