|
Oktobris 19., 2004
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 17:59
"Tu esi atbildīgs par to, kuru esi pieradinājis."
Skaisti vārdi, bet pilnīgas muļķības. Cilvēki par to jūsmo, jo visa tā grāmata ir tik skaista - mazais princis un mazā lapsa, un ik reizi, kad labības lauks viļņosies vējā, es domāšu par tevi, jo tu esi mani pieradīnājis. Un tagad tu esi atbildīgs.
Bet tā nav.
Jo es esmu tā mazā lapsa, kas ir pieradināta, kurai pat labības lauku vējā nevajag, un tu neesi par mani atbildīgs. Es esmu tā mazā lapsa, par kuru tu zināji: ar viņu viss būs kārtībā. Viņa mani mīl. Bet mana roze, viņa tak neko nejēdz, viņai kāpuri lapiņas apgrauzīs. Viņa tak ir tik skaista, un viņas saknes tik vārgas, un stikla kupols pāri.
Par to tu esi atbildīgs, ne par mazo pieradināto lapsu, kas paliek alā labības lauka malā. Uz kraujas.
Cilvēks ir atbildīgs vai nu par visu - par visu, kas notiek, vai arī tikai par sevi. Bet nav nekā tāda kā atbildība par dažiem indivīdiem.
Es atbildu par sevi. Es esmu sarkana lapsa. Tava roze vēl nav izaugusi, viņa ir gandrīz-roze. Tāpēc tu par viņu rūpējies. Tāpēc tu par viņu atbildi. Jo viņa nespēj atbildēt par sevi.
Un te es palikšu. Tepat uz kraujas. Ir daži kāpuri, kurus tu nenogalināji, lai būtu tauriņi. Un šeit tie tauriņi meklēs sev mājas.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |