|
Decembris 4., 2018
 | 07:41
Viņa uzvilka mani kā cimdu
Vēsi pirksti sažņaudzās
Kaut kur aiz ribām
Maza dūrīte satvēra kapeiciņu
Mazu dāvaniņu kuru tu negribēji pieņemt
Dzīslas un cīpslas kā dzīpari
Novalkāta nobružāta āda
Iegrūst dūri kabatā. Auksts
Viņa pazaudēja mani kā cimdu
Atkusnis; tas ātri vien iejuks dubļos
Zem garāmgājēju kājām
Tumsas aizdrīvētām acīm es neredzēšu
Kā viņa ar pavisam kailu
Gaišu un siltu roku
Pieskarsies tavam vaigam
|
 | 15:00
- Klau, es vairs nestudēšu antropoloģiju.
- Aha.
- Nē nu nopietni, nafigam man tas vajadzīgs, es taču nomiršu.
- Es saprotu.
- Es pametīšu studijas TIEŠI TAGAD un kļūšu par rakstnieci vai vienalga ko, vairāk naudas, mazāk izmisuma, win-win.
- Labi.
- Nē nopietni.
- ...
- ..es to katru reizi saku, ja?
- Jā. Pilnīgi katru reizi.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |