|
Septembris 5., 2017
 | 10:43
Protams, tā vietā, lai strādātu, sēdēju un lasīju viki par politkorektumu (kas galīgi nebija tas, ko es parasti ar to saprotu; tb es nekad nebiju paskatījusies, ko šis termins precīzi apzīmē un biju padomājusi "ā, nu tas apzīmē precīzu valodas lietojumu + tādu valodas lietojumu, kas veicina sociāli vēlamus mērķus")
Spēļu teorijas pieeja ir interesanta, nu tb "lietot politiski korektu valodu, lai tiktu sadzirdēts"
Kas droši vien tā arī strādā
Ajmīn, ja runa ir par invaliditāti kā sociālu problēmu (nu, tur iekļaujošā izglītība, piemērota vide, tiesības un iespējas etc), tu vari lietot terminu "invalīds" vai "cilvēks ar invaliditāti"
1. tu pārsvarā saki "cilvēks ar invaliditāti" (un reizēm droši vien pasaki arī "invalīds", kam negadās). Es nospriežu, ka te ir divi varianti
a) tu labi zini, kāpēc labāk teikt "cilvēks ar invaliditāti", tātad esi tēmā zinošs un saproti, par ko runā
b) tu nezini, kāpēc tā ir labāk, vai neuzskati, ka tā ir labāk, bet mēģini izklausīties politkorekts (tātad acīmredzot zini pietiekami, lai vismaz būtu dzirdējis, kā zinoši cilvēki par to runā)
2. tu pārsvarā saki "invalīds" un "cilvēks ar invaliditāti" lieto samērā maz
a) tu zini, kāpēc tiek uzskatīts, ka labāk teikt "cilvēks ar invaliditāti", bet apzināti lieto vārdu "invalīds", jo tev tam ir labs pamatojums, kas bāzēts izpratnē par invaliditāti
b) tu nezini, kāpēc labāk teikt "cilvēks ar invaliditāti" un pat nezini, ka tas būtu politkorekti (tb principā neorientējies tēmā)
2. variantā: uzdodu jautājumu, kāpēc tu lieto vārdu "invalīds", ja tev nav laba pamatojuma, tad ir skaidrs, ka tu tēmā neorientējies, ja ir, forši, zinām, ka orientējies, varam diskutēt tālāk
1. variantā: jautājumu droši vien neuzdodu un turpinu sarunāties, jo ir diezgan skaidrs, ka pati pamatbāzīte ("esmu dzirdējis, kā citi par to runā") jau ir
|
|
|
|