|
Marts 23., 2017
 | 07:17
Bet vispār šitais ir interesanti, nu par atbildības/tās trūkuma elementu
Par provi, ja dzejnieks saraksta kaut kādu huiņu, tad no viņa pēc tam sagaida, lai viņš nesaka "ai, pohuj, dzeja ir dzeja, tas ir darbs, vai es tur slavēju Staļinu vai Raivi Dzintaru, vai Klintoni, viens pīpis"
Protams, viņu neliks cietumā un netiesās pēc kaut kāda panta, bet tomēr, tomēr. Atbildības uzņemšanās, šī fakta apspriešana sabiedrībā, mēģinājums ap to kaut kā apcilpot, bet visu laiku zināt, ka tas tur ir (Ojārs Vācietis-komunisms spektrā, piemēram), ētiskā dimensija ir reāli svarīga
Basņā (droši vien nepatiesajā, bet basņas ir zīmīgas) "Majakovskis izdarīja pašnāvību, jo nespēja izturēt faktu, ka ir slavinājis padomju režīmu, kas taču ir tik slikti" Majakovska rīcība ir vērtējama kaut kur spektrā "nujā, drausmīgi kļūdījās cilvēks, un pats to saprata", nevis "wtf tirliņš, viņš taču nekādā veidā nav atbildīgs par to, kā viņa tekstus interpretē, tāpēc jau tā ir dzeja, ka to var interpretēt dažādi, nav jau uzreiz jādomā, ka viņš slavināja padomju režīmu, turklāt viņš taču nav vainīgs, ka tos pantus publicēja"
Turklāt, nu, nav jau tā, ka tā dzeja būtu izmantota, lai cilvēkus nogalinātu
(Protams, varētu pieņemt, ka Trū Zinātnieki ir Pārāk Cieti, lai vispār zinātu, kas ir dzeja vai to lasītu, kur nu vēl domātu par ētikas/literatūras attiecībām, un likumsakarīgi šo pretrunu nav pamanījuši)
|
 | 13:31
Drausmīks kārdinājums aizslēgt un dadzēst visas diskusijas nah, jo laikam dadomājos tiktāl, ciktāl man tas bija interesanti (un sapratu, ko daru nepareizi, tb ja par "pareizi" uzskatām nevis "citu cilvēku kacināšanu", bet "mēģinājumu dabūt no viņiem kaut kādu pašu uztverē jēgpilnu atbildi"), bet, no otras puses, normāli izkašķējāmies, lai jau paliek nākamībai.
|
|
|
|