|
Novembris 18., 2015
 | 12:19
Akdies, kā mani vakar izkretinēja Ž., kas, sēžot blakus dīvānā, vienkārši pagriežas pret mani un sāk aprunāt citus, it kā tas būtu kaut kas tāds, ko cilvēki actually dara
Zato kas bija burvīgi: skatīties, kā viņas sejas izteiksmē paštaisnumu un lepnumu ar savu lielisko personu, kas nekad nedara glupības, nomaina viegls pārsteigums, kad es neuzraujos, tad kaut kāds feiks žēlums vai empātija iz sērijas "es jau arī jaunībā" un viegls ahujs uz manu "es nezinu, ko jūs jaunībā, bet tagad mums ir runa par brīnišķīgu cilvēku"
Un jā, bļeģ, aprunāt Ž. - ček, izsvītrot no "potenciāli varētu būt normāls cilvēks" sarakstiņa - ček.
/nē, nav žolude :)
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |