|
Marts 19., 2015
 | 11:10
Nopietni apsveru iespēju paņemt atvaļinājumu līdz brīdim, kad beigsies šis jobanais pavasaris
|
| 17:07
Kā man riebjas tās dienas, kad tad, kad vairs nav laika neko darīt lietas labā, tu aptver, ka esi aizmirsis (nu labi, objektīvi nav bijis laika) paēst.
|
 | 19:02
Upd.: man ir episka friendliste, tiešām. :) Paldies :)
Klau, varbūt kāds var man sniegt padomu common pasture/freeloader problēmas jautājumā. Mācību kontekstā.
Tātad ir kopiena, kuras biedriem ir iespēja sniegt labumu citiem biedriem (pēc brīvprātības principa, t.i., neviens netiek izmests no grupas par to, ka labumu nesniedz, un vispār nekādas baisās represijas netiek piemērotas).
Kā jau katrā kopienā, ir zināms procents - tipa 20%, vai? - freeloaderu, kas saņem labumu no citiem, bet paši labumu nesniedz (pieņemu, ka ne ļaunprātīgi, bet vienkārši tā sanāk / nesaprot, ka tas ir kruta un svarīgi). (Labums it kā nav nekas mega, bet tomēr svarīgi; manā sapratnē nav arī drausmīgi sarežģīti sniedzams.)
Maigu norādi par to, ka tas nav okei, freeloaderi saņems, bet tas tiešām būs maigi (pieņemot, ka es būšu izgulējusies). Lai paši mācās.
Kopiena tiek nosacīti un uz laiku sadalīta grupās (kuras biedri tad attiecīgi viens otram dara labi). Grupas tiek mainītas katru reizi.
Vai ir saprātīgāk/produktīvāk sadalīt grupās pēc principa A "sajaucam kopā tos, kas sniedz labumu labprāt, un visādus freeloaderus, kas labprāt gūst labumu, paši neko nesniedzot", vai arī pēc principa B "tos, kas dara labi, saliekam vienā grupā, freeloaderus citā"? (Nekādu citu atšķirību nav; nav arī plānots briesmīgi uzsvērt šī dalījuma principu, t.i. es varētu izlikties, ka tas tā nejauši sanācis :))
A variantā labums tiek sadalīts daudzmaz vienmērīgi, bet freeloaderiem nav nekādas papildu motivācijas uzlabot savu sniegumu (nu tb ir maigā "honeybee priecāsies, ja tu būsi jauks cilvēks" motivācija, bet tas ir bijis arī pirmajā iterācijā)
B variantā tie, kas ir snieguši labumu iepriekšējā kārtā, ar lielāku varbūtību saņems vairāk labuma no citiem, bet tie, kas ir freeloaderi, droši vien jutīsies pilnīgi demotivēti kaut ko darīt, ibo tāpat taču no tiem kretīniem neko labu nedabūs pretī.
Spēles noteikumi nav bijuši zināmi iepriekš, bet principā visi ir zinājuši, ka viņu rīcība tiek novērota un secinājumi tiek izdarīti; t.i., freeloaderi ir nevis "mēģinājuši apjāt sistēmu", bet nav dadomājušies par to, ka, ēēē, vispār jau tā kā sistēma eksistē. (Pieņemu, ka, paskatoties uz mani, vārds "sistēma" nav pirmais, kas ienāk prātā :))
Paņemot analoģiju ar studijām parastajām: vai ir optimālāk (A) salikt slaistus grupā ar teicamniekiem, cerībā, ka viņi augs, skatoties uz teicamnieku piemēru, vai arī (B) salikt slaistus vienā riebīgajā grupā un sniegt teicamniekiem vairāk izaugsmes iespēju?
Optimālais mērķis: lai pēc ~8 spēlēm visi saprot, ka jāpiedalās, un neviens nepaceļ rokas un nesaka "es ar šitādiem kretīniem nespēlējos".
Ne-optimistiskais mērķis: lai pēc ~8 spēlēm atsijājas pilnīgie kretīni, bet tie, kas nav kretīni, sadarbojas.
Sorrī, ja tizli izskaidroju, es esmu riktīgi nogurusi.
// Teorētiski, ja noreducētu šo problēmu uz 4 cilvēkiem (A, B, C, D) un attiecīgi labuma devējus + un freeloaderus -, tad sanāk
1. spēle A+ B-, C+ D-
Ja ir 2. spēle, kur saliek kopā A un D, B un C, tad B un D var turpināt freeloadot (jo tā ir vieglāk), A un C vai nu turpina dot labumu, vai arī neturpina (neturpināt laikam ir pareizāk no spēļu teorijas skatupunkta), tb sanāk A+ B-, C- D-, freeloaderi vinnē
Ja ir 2. spēle, kurā A un B saliek kopā un B un D kopā, tad devēji turpina dot, freeloaderiem varbūt parādās motivācija arī dot, tb A+ B+ un C+ D-, freeloaderi zaudē
|
|
|
|