|
Novembris 21., 2014
 | 09:18
Es esmu pietiekami slima, lai ne vien sabrauktu virsū vīram (kurš to bija pelnījis), bet arī uzrakstītu indīgu, sarkastisku un totāli lieku komentāru cilvēkam, kas to nav pelnījis, par tēmu, kas nemaz nav svarīga.
Bet pēc šī diskleimera atļaušos paziņot:
man nenormāli, nenormāli riebj tas, ka cilvēki, kas ņifiga nejēdz no rakstniecības (ar jēgšanu rakstniecībā es domāju vai nu profesionālu darbību literatūrā, vai arī profesionālu darbību kritikā) raksta savas fakinās recenzijas ar frāzēm iz sērijas "sūdīga grāmata jo autors pārāk uzskatāmi izmanto varoņu raksturojumu lai virzītu uz priekšu sižetu". Tas izklausās lieliski pašam un pārējiem līdzīgi noskaņotiem draudziņiem, kas laimīgi metīsies recenzēt citas grāmatas ar frāzēm "lieliski izstrādātais stils diemžēl nespēj nomaskēt sižeta caurumus", bet izklausās tieši tikpat gudri kā tad, ja es mestos rakstīt atsauksmes par filmām ar frāzēm "izcils operatora darbs, ko diemžēl sabojā nemākulīgā montāža".
Tev patīk grāmata tāpēc, ka tev tā patīk, tev nepatīk tāpēc, ka tev nepatīk. Ja tu esi profs, tu vari mēģināt a) skaidrāk pastāstīt, kāpēc tev subjektīvi patika/nepatika b) spekulēt kaut ko par darba tapšanas gaitu (labi apzinoties, ka, visticamāk, nošausi greizi c) turēt muti par "autora ieceri", negribi izrādīties par muļķi. Bet faktiski tu tāpat saproti, ka bulšits tas viss.
Un tad tu tāds, viss pieticīgs savās domās un izteikumos, viss pilns šaubu par sevi un saviem vērtējumiem, pavadi kādas pāris stundiņas gudrīdos, kur katram lasītājam viss ir skaidrs bļe.
(Disclaimer nr.2: šis pat nav par manām grāmatām, t.i., tie, kas par tām raksta ar profu frāzēm, patiešām arī ir profi un vispār drīkst to darīt, tas nekas, ka viņiem nav taisnība :D)
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |