|
Maijs 22., 2014
 | 08:42
Mani šausmīgi kaitina mirkļi, kad rakstnieks zīmējas par tēmu "es dzīvoju kaut kādā maģiskā pasaku universā, kur viss ir citādāk" (ne tāpēc, ka tas tā akurāt nebūtu, bet tāpēc, ka tā maģiskā universa centrā tiek nolikts pats rakstnieks, lieliskais un unikālais). Un vēl man šausmīgi kaitina, kad [sic! :D] latvju rakstnieki da dzejnieki (parasti tādi padzīvojuši onkuļi) izturas kā fakin mačo veči. Man pat nav nekas pretī pret mačo večiem, kas smagā darbā pelna iztiku un/vai ir uzbūvējuši muskuļu masu, kompensējot empātijas un emocionalitātes trūkumu. Bet, ja tavs vienīgais bonuss ir tas, ka tu esi jūūūūtīgs un māki smuki salikt kopā vārdiņus, tad ir diezgan muļķīgi iedomāties, ka esi pēc definīcijas krutāks par jaunām sievietēm.
Protams, es te ņerkstu galvenokārt tāpēc, ka es patiešām gribu, lai man patiktu rakstnieki; pārējās ļaužu grupas man nav tik mīļas. Nu, t.i., es domāju "o, tu esi zīdainis un man pat neliecies neglīts, cik patīkami" vai "o, tu esi kristietis un tomēr spēj nebūt ļauns mērglis, tur vajag iekšas" vai "o, tu esi jaunā māmiņa un spēj divas minūtes no vietas nerunāt par kakām, noteikti esi ļoti gudra", rakstniekiem tādas atlaides nav, bet varbūt vajadzētu.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |