|
Janvāris 16., 2014
 | 11:24
Bet ar zinātni vs literatūru, manuprāt, ir tā,
ka gan vienā, gan otrā darbojas proporcionāli vienāds daudzums idiotu, kas producē kaut kādus idiotiskus tekstus; (uzrakstīju šito un sapratu, cik mīlīgi noformulēts, es gribēju teikt ka..) gan vienā, gan otrā paralēli visnotaļ jēdzīgiem darboņiem darbojas arī idioti, kuru proporcija ir apmēram konstanta - t.i., tieši tāpat kā literatūra var nestāvēt nekādā sakarā ar realitāti [nejaukt ar "taustāmo realitāti"], tāpat arī zinātne var nestāvēt nekādā sakarā ar realitāti, vārdsakot, būt kaut kāda huiņa, ja.
Pie tam (pateicoties idiotiem, modei, varai etc) šo uzražoto tekstu kvalitāte neatspoguļojas to popularitātē/citējamībā/prestižā.
Bet.
Zinātne ir tā uzbūvēta, ka tev gribot negribot ir jābalstās uz bijušajiem tekstiem, un, pat ja tev tie liekas kaut kāds mēsls, tev tas ir rūpīgi jāpamato; zinātne, kas pieklājīgi ignorē lielāko daļu iepriekšējo tekstu attiecīgajā jomā, nav nekāda zinātne, un, ja tu gribi būt godīgs un rakstīt par tēmu, faktiski tev jāsāk ar tādu "Latviešu mitoloģijas disciplināro vēsturi", kurā tu detalizēti izstāsti, kāpēc absolūtais vairums līdzšinējās zinātnes tavā jomā ir kaut kāda huiņa, ja [tikai, protams, zinātniski un bez lamāšanās]. Variants B: turpināt tādā pašā garā un cerēt, ka izdosies to visu huiņu, ja kaut kā iedabūt atpakaļ jēdzīgās sliedēs, pamazām pašam saindējoties ar zinātnes radīto pseidorealitāti, kura finālā pēta nevis pētījuma objektu, bet pati sevi (lai gan kas gan cits ir latviešu mitoloģijas disciplinārā vēsture, ja tā padomā).
Savukārt literatūra ir tā uzbūvēta, ka ikviens darbs, lai arī pastāv attiecībās ar citiem darbiem, tomēr nav no tiem atkarīgs; tu vari rakstīt tā, kā ir, neatvainojoties par visiem pārējiem, kas ir rakstījuši kaut kādu huiņu, ja, netaisnojoties un neskaidrojot, nemēģinot atkārtot un citēt to, kam netici un ko nesaproti.
Protams, literatūrā ir šausmīgi daudz cilvēku, kas mēģina uzrakstīt "tāpat kā tas cilvēks, kura darbi citiem patīk un man liekas baigā huiņa, ja, tātad droši vien tieši tā arī jāraksta - tur jau ir tas Kanons un Elitārisms un Māksla vai Komercija, Meinstrīms un Potenciāls Kāposts", bet tā ir viņu pašu problēma, un jebkurā brīdī var pāriet. (Vai atkal uznākt; dieszina, ka arī man regulāri ienāk prātā uzrakstīt "tāpat kā X, tikai actually labi".) Bet ar to viņi čakarē tikai paši sevi, nevis Visu Literatūru.
Nu labi, viņi čakarē arī citus tādus pašus, kas uzskata, ka viņiem ir jāraksta tā, kā citiem, pat ja tie citi raksta kaut kādu huiņu, ja, nemākulīgi imitējot to, ko paši uzskata par huiņu, ja, bet šis aspekts ir drīzāk komisks nekā traģisks.
Bet tas nav vienīgais ceļš un nekādā veidā nav pat "pieņemti pareizais" ceļš, ir pilnīgi iespējams rakstīt un izdot grāmatas, pilnībā ignorējot visu literatūru, kas tevi nesaista.
Un tamdēļ arī es izvēlos literatūru, nevis zinātni.
Atruna: "huiņa, ja" ir subjektīvs apzīmējums. :)
|
|
|
|