|
Februāris 20., 2011
 | 00:07
Sadalītājs
ofisa romance
I
meitene nometas ceļos
pie tava biroja krēsla
ir dienvidus pulkstenis stāv
kolēģi pusdieno
sarkana matu cirta
viņai uz kakla
tu nevari
elpot bet viņa
līdz pusei palien zem galda
iesmejas tumsā
un saka piedod
es nozagšu
strāvu
II
viņas lādētājs iecērtas
tavā sadalītājā
tepat blakus portābļa
vads un tumbiņu štekeris
trīs melni suņi piezīdušies
baltas kucītes pupiem
- Ko tu dari - tu gribi
teikt - ko tu dari ar mani
vai tad tu neredzi dzirksteles -
viņa vēl kavējas ceļos
pie tava krēsla aplaiza lūpas
zirnīši pākstī netiek tie ārā
tu gribi teikt bet tava
mute ir sausa rokas
ir slapjas pirksti
kontaktā iekšā un dūc
pašķīst gar acīm
III
trīs dēles tev deniņos briest
un baltas ir tavas rokas
tu esi līdz viduklim mēms
ieslēgts ampēra lokā
aiziesim kaut ko apēst
aizslīdēsim pa vadiem
tavi mati ir atrisuši
tavas lūpas ir badā
kāpēc viņa tā smaida
dzirksteles džinkst un džinkst
es nevaru viņa saka
redzi mans telefons mirst
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |