|
Decembris 10., 2010
 | 12:41 - īsi par tiem uzvārdiem un identitāti
1. Kā mana bloga (nevis emuāra) lasītāji jau varētu tā kā būt pamanījuši, valodas pūrists no manis ņikuģišnijs.
2. Lai arī nekādu stingru nostāju līdz šim neesmu paudusi (vai pati sev formulējusi), manuprāt, latviešu rakstītajai valodai būtu maksimāli jātuvojas latviešu runātajai valodai. Es būtu priecīga, ja mēs rakstītu tā, kā runājam, kas nozīmētu "nepareizāku", bet dzīvāku valodu rakstos.
3. Manis pēc, ja Leonid Raihman grib visu mūžu cīnīties, lai par Leonid Raihman un visu, kas ar Leonid Raihman ir saistīts un Leonid Raihman pieder, runā, izmantojot vārdu "Leonid Raihman", nevis šo vārdu vajadzīgajos locījumos, dooch, manis pēc. (Ditto par visiem Otto, sievietēm "Kalniņš" un vīriešiem "Egle".) Normāli nosargājis identitāti. (Es būtu arī par vieglāku vārda/uzvārda nomaiņas procedūrēju, lai beidzot varētu nomainīt "Ieva" uz "honeybee"... Ja nop, par burtiņa "n" pielikšanu savā uzvārdā gan es esmu domājusi, apriebies man par to cepties.)
4. No otras puses, ja mums kā kultūrvidei da valodas lietotājiem uzspiež uzvārdu rakstību oriģinālrakstībā, bet izrunāšanu tā, kā vajag, ar visiem locījumiem, tad tas atdala rakstīto valodu no runātās vēl vairāk. Piemēram, tāds Leonid Raihman - es tā uz sitiena nepateiktu, vai viņš ir Leonids vai Leonīds, vai Raihmans/Raihmanis/Reihmans/???. Tbš pase ar "Leonid Raihman" nekādā veidā nenosargātu viņa identitāti latviskajā vidē, jo būtu jālauž šķēpi par vārda un uzvārda izrunu un locīšanu, ko arī valodu labi zinošs cilvēks diez vai varētu precīzi veikt, nezinot domāto, bet neuzrakstīto galotni.
T.i., ja tas ANO lēmums praksē nozīmē "ļaujiet tak cilvēkam iešaut sev kājā un visu mūžu būt Leonid Raihman, un raudāt spilvenā katru reizi, kad kāds viņa vārdu nejauši saloka", man par to sāpes nav. Ja tas ANO lēmums praksē nozīmē "rakstiet tā, bet izrunājiet citādi"... Jākātad, ies jau latvieši mācīties, kā pareizi tos visus vārdus izrunās, hern Schwauksté.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |