|
Decembris 10., 2009
 | 13:55
Vakardienas prozas meistardarbnīcas lasījumi (kas, starp citu, man šķita tādā pašā līmenī kā aizvakardienas krutaku lasījumi - citas kvalitātes gan, bet kopvērtējumā nudien ne sliktāk) starp visu citu atsauca atmiņā lielāko murgu prozas lasījumos no tiem laikiem, kad es tur vēl piedalījos - priekšstatu, ka ir jāuzdod autoram "jautājumi". Jautājumi tipa "ēēēē, a kāpēc tu vispār raksti?" un "vai tu uzskati, ka tu esi mazāk tizls par saviem tizlajiem kursabiedriem?" un "a kāpēc tev tāds uzvārds?"
Godavārc, pilnīgi sirds asiņo. Un trakākais ir tas, ka šitie te vakaru vadītāji, kas citos ampluā var būt arī visai sajēdzīgi cilvēki, piedzīvo pilnīgu smadzeņu atsalumu, tikko kā jāuzdod kāds jautājums. :)
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |